Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā sasniedza 24,2%

FOTO: AP / Scanpix

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.

Tāpat pētnieks piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neskatoties uz to, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.

Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018.gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas - 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi - 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.

Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars - no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn. Sauka piebilda, ka lielākoties tie ir jauni un mazi uzņēmumi, lai gan arī atsevišķi lieli uzņēmumi pamanās strādāt nereģistrējušies.

Pētījumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā pagājušajā gadā audzis no 18,2% līdz 18,7%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis no 18,2% līdz 16,7%.

Jau vēstīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017.gadā bija 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.

Uz augšu