Viduslaiku zemniekam bija vairāk brīvdienu un mazāk darba nekā mūsdienu amerikānim

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Viduslaiku zemnieki dzīro.
Viduslaiku zemnieki dzīro. Foto: Wikimedia Commons

Kad tika izdota profesores Džulietas Šoras grāmata “The Overworked American: The Unexpected Decline of Leisure”, vidējais amerikāņu strādnieks iepleta acis. Proti, grāmatas autore izpētījusi, ka viduslaiku zemnieki strādāja mazāk un atpūtās vairāk nekā modernie amerikāņi.

Tiesa, to parāda tikai jaunākie statistikas dati. 2017. gadā vidējais amerikānis vidēji nostrādāja 1780 stundas gadā, kamēr vidējais zemnieks viduslaiku Anglijā nostrādāja 1620 stundas gadā.

Paskatīsimies, kāpēc amerikāņi mūsdienās strādā vairāk nekā vidējais viduslaiku dzimtcilvēks.

Tas ir tāpēc, ka lauksaimniecības darbi viduslaikos bija sezonāli. Vidēji zemniekam gadā brīvs bija no astoņām nedēļām līdz pus gadam. Turklāt baznīca ļoti labi zināja, ka iespēja atpūsties strādniekus padara laimīgākus un ražīgākus, tāpēc pieprasīja ieviest vēl vairākas reliģiskās brīvdienas.

70 līdz 80 stundu darba nedēļa vidējam 19. gadsimta strādniekam industriālās revolūcijas laikā patiesībā bija novirzīšanās no priekšteču darba vadības metodēm. Atgriešanās pie astoņu stundu darba dienas patiesībā nebija nekas progresīvs; tā bija atgriešanās pie tā, kā rīkojās mūsu senči.

Patiesi – viduslaiku zemnieki baudīja visai vaļīgas darba dienas. Pusdienu pārtraukumi nebija sasteigti, kā arī pēcpusdienā bija iespējams brītiņu nosnausties.

“Dzīves temps bija lēns un nesteidzīgs; darba temps bija relaksēts. Mūsu senči varbūt nebija bagāti, bet prata atpūsties,” klāstīja Šora.

Kamēr mākslas darbos mēs viduslaiku zemniekus bieži redzam nomocījušos darbos, patiesībā 13. gadsimta strādnieks gadā atpūtai varēja izmantot līdz pat 25 nedēļām. Turpretī vidējam amerikānim mūsdienās ir piešķirtas 16 atvaļinājuma dienas gadā.

“Tipiska darbadiena viduslaikos ilga no rīta līdz pat saulrietam, tomēr tajā tika iekļautas brokastis, pusdienas, diendusa un vakariņas. Atkarībā no laika un vietas pastāvēja arī rīta un vakara atpūtas periodi,” skaidroja Šora.

Turklāt viduslaiku kalendārā bija vairākas brīvdienas, kas bija paredzētas baznīcas apmeklējumam. Kopumā atpūtas laiks viduslaiku Anglijā sastādīja aptuveni trešo daļu gada.

Mūsu paaudze savukārt ir salīdzinoši kļuvusi par darbaholiķu paaudzi. Cilvēki strādā dažādus darbus, ko nereti apvieno ar papildus darbiem, lai spētu finansiāli nodrošināt sevi un savu ģimeni. Rezultātā tas ļoti negatīvi ietekmē mūsu psihi, un atvaļinājums sāk šķist kā luksusa lieta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu