Mums ir dota papildus iespēja! Cik daudz reizes dzīvē ir šī prieka vēsts, ne pārāk. Tāpēc jāizmanto, jādara viss ko dod. Vingruma maratons turpinās!
Šī nedēļa sākās citiem ar brīvdienu, bet es izmantoju to lietderīgi un aizbraucu komandējumā uz Igauniju. Jāapciemo savi kaimiņi un klienti, lai zinam ko daram. Laiks ideāls, sporta maz, lai neteiktu, ka pie stūres turēšānās un mutes virināšana( runāšana).
Otrdiena tika gaidīta ar lielu prieku un patiesu baudu, jo treniņš. 7. maijā arī ieplānota fotogrāfēšanās ar domu kā ir pēc 12 nedēļām. Man mugurā precīzi tās pašas drēbes-nekur nespiež un viss ir brīvs. Jautra noskaņa, kuru trenere Elīna uzlabo ar pareizo inventāru: jālido, jālido! Tāds ir uzsaukums, kuru nu mēs katrs pēc savas saprašanas mēģinam realizēt. Ceru, ka fotogrāfs palīdzēs to atspoguļot bildēs.Treniņš uz lielajām bumbām! Man patika! Nezināju, ka tā negatniece var likt tā pasvīst. Kaut ko esmu sadarījusi ne tā, jo netieku vaļā no krampjiem kreisajā kājā. Es gan dzīvoju ar pārliecību, ka tas ir mans tizlums, kurš negrib atkāpties un tāpēc izraisa tādu nepatiku.
Sliktā ziņa ir, ka šī ir komandējumu nedēļa un trešdien jau 5.20 traucos pa pustukšajām Rīgas ielām Polijas virzienā. Jābūt 13.30 Varšavā! Šoreiz cieš Grundzāles Viršu benzīna uzpildes stacija, kur izpērku visus burkānus. Menu šiem braucieniem ir viens: kafija, ūdens, tomātu sula (17kcal tikai!!!!) un burkāni. Pusdienās atļāvos maizīti ar vistas fileju, bet viss jāiepērk ir mūsu pusē. Tas info tiem, kuriem patīk sūdzēties par dzīvi Latvijā: pie mums ir viss skaidri nomarķēts ar kalorijām, tāds kaloriju skaitītājs kā es dzīvo cepuri kuldams. Sākot jau ar Lietuvas Kcircle, bet tur vēl OK, Polijā pavisam čābīgi. Burkānus neredzēsi kā savas ausis un ļoti mazs piedāvājums, pārsvarā tikai hot dog un kalorijas nav zināmās. Tā kā mana poļu valoda ir bērnu autiņos, tad nevienu nemocu ar papildjautājumiem.
Ceļš lielisks un paldies Waze izgudrotājiem, jo tā palīdz apbraukt korķus. Starp citu, Suwalkiem vairs nebraucam cauri, bet gan apkārt. Poļiem cepuri nost par ceļiem un infrastruktūras uzlabošanu. Laikam tā ir: pie vieniem kalorijas skaitīt bauda, pie citiem pa lielceļiem braukt. No Varšavas ceļš ved uz Lodžu, bet man nav jābūt pie stūres. Lodžā mēģinu savu kolēģi piespiest staigāt, kas izdodas ar maziem panākumiem, t.i. vienā virzienā. Šeit visu dzīvi un skaitīšanu jauc gan poļu uzsauktās pusdienas, gan vakariņas. Katru reizi kā atceros Normunda svarus, pa muguri nolīst auksti sviedri. Doma tikai viena: Dimbā! Ceturtdienas vakarā pēc vakariņām visi noguruši, bet man ir programma: 21.30 dodos uz zāli, kura šajā viesnīcā strādā visu cauru nakti. Mani sagaida mans vecais draugs jaunā izskatā: ritenis, bet ar glaunu TV ekrānu, kur varu izvēlēties ko skatīties. Ideāli! Trenažieri arī nav sarežģīti. Tikai rokām, spēkam salikts viss vienā un jāpiedomā kas un kā. Zāle pēc savas būtības maziņa, man vienai OK, bet tad atnāk džentelmenis, kurš kā jau ierasts sten un pukst un vaid, ceļot svarus. Paliek par maz gaisa un par daudz lieko skaņu. Stundas treniņš nav nekas dižs, bet vairāk kā nekas.
Piektdiena ir darba diena, bet ap pulkst. 14.00 taisos atpakaļ. Kā jau pie piektdienas izbraukšana no Varšavas nav viegla, bet grūtības ir, lai tās pārvarētu. Uz lielceļa esmu atkal es un mana 1,5 L ūdens pudele treniņam. Laikam kāds domā, ka man nav viss kārtībā ar galvu, kad redz mani ņemamies pa mašīnu ar to pudeli, bet efekts ir. Rokas jūt, ka kaut kas tiek darīts. Varētu teikt, ja nebūtu Volvo, bet Flinstone mašīna, varbūt būtu vēl labāks rezultāts. Lēnāk tiktu mājās, bet noskrējusies būtu pa divi deviņi.
Naktī ap 2.30 esmu mājās Ikšķilē, kur suns ar neviltotu prieku mani sagaida. Jāsaka, ka arī mājinieki priecīgi. Sunim īpaši prieki, varēs ar mani dzīvoties pa otro stāvu. Sestdien mēs esam divatā saimnieki pa māju un ārpus tās. Tāpēc meža pastaiga izvēršas par garāku un aktīvāku. Suņi arī paliek slinkti, jo Dino, redzot mašīnu, labāk iet tās virzienā nevis seko man izmest vēl vienu līkumu. Brīvdienas paiet sporta zīmē, ne tik daudz pašai sportojot, kā jāskatās hokejs. Aiz kliegšanas un līdzi jušanas esi nosvīdis kā zālē. Vai par to var dabūt bonusa punktus?! Naksnīgā pastaiga, protams, pēc programmas. Tradīcijas ir jāievēro un nevar lauzt.
Līdz 21.maijam vēl laiciņš ko pasvīst arī zālē!