ASV pauž bažas par ES aizsardzības iniciatīvu ietekmi uz transatlantisko sadarbību

FOTO: Reuters / Scanpix

Savienotās Valstis brīdinājušas Eiropas Savienību (ES), ka plāni stiprināt sadarbību aizsardzības jomā bloka iekšienē var izpostīt desmitgadēm ilgo transatlantisko sadarbību un kaitēt NATO.

Tomēr ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni uzskata ASV bažas par nepamatotām.

ASV kritizē ierosinājumus, kas izslēgtu trešās valsts sabiedrotos, piemēram, ASV no Eiropas aizsardzības projektiem.

ASV vēstnieks ES Gordons Sondlends šo aspektu uzsvēris vēstulē ES un brīdinājis par iespējamām sankcijām. ES lūgta atbildēt uz vēstuli līdz 10.jūnijam.

Mogerīni pēc ES dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās otrdien noraidīja ASV bažas, nodēvējot tās par nepamatotām.

"ES patiesībā pašreiz ir daudz atvērtāka, nekā ASV iepirkuma tirgus Eiropas Savienības uzņēmumiem un aprīkojumam," Briselē izteicās Mogerīni.

"ES nav "pērciet eiropiešu" likuma, un aptuveni 81% starptautisko līgumu pašreiz tiek ASV firmām," viņa piebilda.

Savienoto Valstu bažas galvenokārt raisa Eiropas Aizsardzības fonds (EDF), kam paredzēti 14 miljardi eiro un kuru aprīlī apstiprināja Eiropas Parlaments (EP), kā arī ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) programma.

Abas iniciatīvas paredz ES valstu sadarbību kopīgos projektos, lai izstrādātu jaunu bruņojumu, piemēram, iznīcinātājus un bezpilota lidaparātus, un izveidotu atbalsta sistēmas, piemēram, hospitāļus un apmācību centrus.

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena norādījusi, ka eiropieši dara to, ko amerikāņi pieprasījuši gadiem ilgi, proti, uzlabo savas aizsardzības spējas. Ministre uzsvēra, ka nepieciešams uzticēties, ka arī NATO būs savs labums no šiem centieniem.

Taču ASV amatpersonas 1.maijā vēstulē Mogerīnī paudušas bažas, ka EDF un PESCO demonstrē krasu attālināšanos no pēdējos 30 gados sekmētās integrācijas transatlantiskajā aizsardzības sektorā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs publiski ir atbalstījis ES ieceres, bet brīdinājis, ka tās nedrīkst kaitēt transatlantiskajām saitēm un novest pie pārklāšanās.

Mogerīni otrdien tikās ar ES dalībvalstu aizsardzības ministriem, lai apspriestu, kā iesaistīt bloka aizsardzības projektos valstis, kas neietilpst ES, tostarp ASV un Lielbritāniju, kas gatavojas izstāties no savienības.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) aplēsēm Savienotās Valstis ir lielākās ieroču eksportētājas pasaulē. ASV šajā sarakstā seko Krievija, Francija un Vācija.

Ieroču importēšanā ASV ierindojas 16.vietā, bet pirmās trīs vietas ieņem Vācija, Nīderlande un Francija.

Francija un Nīderlande plāno ES projektu ietvaros izstrādāt iznīcinātājus, kas palielinātu stratēģisko autonomiju un izbeigtu paļaušanos uz ASV reģionālās drošības garantēšanai.

2011.gadā Francijas un Lielbritānijas misijai Lībijā beidzās munīcija un aprīkojums un tās bija spiestas lūgt palīdzību ASV.

ES dalībvalstu valdības apgalvo, ka, spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, vairums pilsoņu vēlas, lai ES spētu pati garantēt savu drošību.

Uz augšu