Liena Grīna: Digitālais laikmets ir pilnībā nokāvis fizisko mūzikas pirātismu

Liena Grīna

FOTO: parmuziku.lv

16. maijā uz ikgadējo kopsapulci aicināti LaIPA (Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības) biedri iepazīties ar paveikto gada laikā, kā arī uzzināt par jaunajām vēsmām un gaidāmajām izmaiņām mūzikas industrijā kopumā. Liena Grīna (36) ir organizācijas izpilddirektore, kas jau teju desmit gadus veiksmīgi vada šo biedrību. Piedāvājam sarunu ar Grīnu, kas sākotnēji publicēta portālā "parmuziku.lv".

Maija vidū notiks kārtējā LaIPA biedru kopsapulce, kuras laikā biedri tiek informēti par paveikto. Mūzikas industrija pamazām atgūstas pēc CD patēriņa apjoma krituma. Pastāsti vairāk kā šo attīstību izjūti savā darbā, pildot LaIPA izpilddirektores pienākumus.

Domāju jāsāk ar to ka mūzikas patēriņu fiziskos nesējos šobrīd veiksmīgi aizstāj digitālais mūzikas patēriņš. Starptautiskās Mūzikas ierakstu industrijas federācijas (IFPI) ziņojumā par 2018. gadu norādīts, ka mūzikas ierakstu tirgus jau ceturto gadu turpina augt. 2018. gadā kopējā tirgus izaugsme ir 9,7% apmērā, un to visvairāk sekmējis ienākumu pieaugums par digitālā straumēšanas servisa abonēšanas maksu 32,9% apmērā.

No visiem ienākumiem mūzikas ierakstu industrijā jau 37% ir no straumēšanas.

Mūzikas straumēšanas tirgū šobrīd ar dažādiem panākumiem darbojas daudz kompāniju. “Spotify” aktīvo ikmēneša lietotāju loks 2018. gada ceturtajā ceturksnī bija 207 miljoni cilvēku, liecina uzņēmuma mājaslapā publicētā informācija. Savukārt servisa “premium” versiju, kurā mūzika tiek straumēta labākā kvalitātē, bez reklāmām un ar iespēju to lejupielādēt, abonēja 96 miljoni cilvēku. Savukārt “Apple Music” saskaņā ar statistikas portāla  “Statista” apkopotajiem datiem pērn novembrī abonēja 56 miljoni cilvēku. Lielākie straumēšanas servisi par katru klausījumu maksā atšķirīgi. Pēc "Digital Music News|  sniegtās informācijas Spotify pašlaik par vienu klausījumu maksā 0,00416975 eiro, bet YouTube vien 0,000652379 eiro. Turklāt, varam sagaidīt izmaiņas YouTube norēķinu kārtībā, par labu mūzikas ierakstu producentiem un izpildītājiem, līdz ar Eiropas Savienības padomes pieņemto direktīvu par Autortiesībām vienotā tirgū.

Labā ziņā ir tā, ka digitālais laikmets ir pilnībā nokāvis fizisko pirātismu un šobrīd arvien mazāk mūzikas ieraksti tiek iegūti no nelegāliem avotiem, kas, protams, rezultējas ar lielākiem ieņēmumiem pašiem darbu radītājiem.

LaIPA darbībā digitālais laikmets ir ieviesis vairāk caurskatāmības, šobrīd visnotaļ ir vieglāk izsekot līdzi ierakstu izmantošanai gan publiskajā telpā, gan tiešsaistes vidē, kas ir sekmējis daudz precīzāku atlīdzību izmaksu. Tas prasa daudz rūpīgāku attieksmi no pašiem mūziķiem - laicīgi sakārtot savu ierakstu katalogu, reģistrēt un pārvaldīt to. Es teiktu, šobrīd mūziķis daudz vairāk sāk apzināties savas tiesības un seko līdzi savu darbu izmantošanai.

Kā nonāci līdz darbam LaIPA?

Pēc izglītības esmu juriste, bet ar mūziku uz tu esmu jau no bērnudārza laika, mans tēvs bija mūziķis. Bērnudārza laikā protams sapņoju būt par dziedātāju, bet tas laikam īsti nebija man paredzēts un sāku aizrauties ar dažādu kriminālromānu lasīšanu, kā rezultātā nonācu pie secinājuma – gribu būt par juristi. Man vienmēr bijis skaidrs, ka vēlos darboties mūzikas nozarē, turklāt vēlos izprast tieši šīs industrijas juridisko pusi, kas saistās ar autortiesībām un intelektuālo īpašumu. Proti, skatīties uz visiem mūzikas procesiem padziļinātāki nevis tikai patērētāja līmenī. Tā nu sanāca ka LaIPA rīkoja konkursu ar iespēju strādāt biedrībā. Es pieteicos, LaIPA valdei mans redzējums patika un – te nu es esmu! Jau desmit gadus.

Ar kuru no padarītajiem darbiem/projektiem lepojies visvairāk?

Grūti ir izcelt vienu lietu, jo paveikts ir gana daudz. Es lepojos ar LaIPA attīstību kopumā, pēdējos piecos gados no organizācijas, kura sabiedrībai asociējās ar VID, esam izauguši par stabilu mūzikas industrijas sastāvdaļu, nodrošinot ne tikai atlīdzību ievākšanu par mūzikas ierakstu izmantošanu publiski, bet arī piedāvājam konkurētspējīgus pakalpojumus mūsu biedriem. Sirdij tuvs ir LaIPA sociālais projekts “Fonds Līdzskaņa”, kas ir atbalsta fonds mūziķiem ar veselības vai sadzīviskām problēmām. Gribētos izcelt arī mācību materiāla – interaktīvas mācību spēles “Autors teicamnieks” izstrādi un ieviešana sākumskolu izglītības programmā. Tāpat, liels gandarījums ir par LaIPA online mūzikas žurnālu Parmuziku.lv, kas apkopo gan aktuālos notikums pašmāju mūzikas dzīvē, gan arī globālos industrijas jaunumus un pētījumus par mūzikas ietekmi uzņēmējdarbībā. Vēl, protams, LaIPA ieguldījums un atbalsts biedrības  Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports attīstībā, kas sekmējis kvalitatīvu pašmāju mūzikas ierakstu radīšanu.

Kas ir LaIPA? Kādi nozīmīgi projekti tiek īstenoti ar LaIPA iesaisti?

LaIPA ir biedrība, ko dibinājuši paši mūzikas ierakstu producenti un izpildītāji, lai likumīgā kārtā varētu nodrošināt savu mantisko tiesību aizsardzību. Tātad vienkāršā valodā runājot - paši mūziķi un producenti ir iecēluši mūs - LaIPA darbiniekus par atbildīgajiem, lai varētu izsekot savu darbu izmantošanai un saņemt atlīdzību par katru darba izmantošanas reizi. Tiesību kolektīvā administrēšana nodrošina tiesību efektīvu aizsardzību, jo, ne autori, ne izpildītāji un fonogrammu producenti nevar nodrošināt atsevišķu vienošanos par darbu izmantošanu noslēgšanu ar katru izmantotāju. Attiecīgi, arī konstatējot pārkāpumu, tiesību īpašnieks nevar īstenot savu tiesību aizsardzību, jo nevarētu aizstāvēt savas tiesības un saņemt atbilstošu juridisko palīdzību. LaIPA ir ārvalstīs atzīta kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, tādējādi biedrība ir pilnvarota pārstāvēt vispasaules izpildītāju un producentu mantiskās tiesības. Līdz ar to LaIPA pārstāv visu Latvijas izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības, kā arī ārvalstu izpildītāju, fonogrammu producentu, tajā skaitā neatkarīgo fonogrammu producentu un ierakstu kompāniju mantiskās tiesības.

Kāda ir tava ikdiena?

Mans darbs ir mans dzīvesveids, tas nozīmē, ka mana ikdiena ir ne tikai darbs LaIPA birojā, kas saistās ar administratīvo procesu pārvaldību, bet arī ir daudz publisku pasākumu – tai skaitā izglītojoši semināri skolās, augstskolās, valsts institūcijās, dalība dažādās diskusijās un konferencēs, tāpat esmu iecelta KKF neakadēmiskas mūzikas ekspertu komisijā un aktīvi darbojos vairākas Kultūras ministrijas darba grupās saistībā ar industrijas juridisko regulējumu. Vēl esmu žūrijas pārstāve vairākos lokālos industrijas notikumos un manos pienākumos ir arī apmeklēt pašmāju mūzikas pasākumus, prezentācijas u.c. Un protams regulāra dalība “Fonds Līdzskaņa”, biedrības “Par legālu sastāvu” un Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports aktivitātēs.

Kādi ir lielākie, biežākie ikdienas darbā sastopamie izaicinājumi?

Mans lielākais dzīves izaicinājums noteikti ir atrast balansu starp direktores un mammas pienākumiem.

Ļoti bieži nākas izvērtēt prioritātes un saorganizēties, lai atrastu laiku ko kvalitatīvi pavadītu ar savu dēlu. Profesionālajā ziņā, es esmu cilvēks ar moto – viss ir iespējams un izdarāms. Uzskatu, ka katrai situācijai ir savs atrisinājums un nevajag baidīties uzņemties kādus lielākus vai mazākus izaicinājumus.

Kuras izglītības ceļā apgūtās prasmes pielieto darbā? Kādas īpašības nepieciešamas veiksmīgam vadītājam?

Noteikti mana aizrautība pret mūziku un juridiskā zināšanu bāze ir mans veiksmes faktors. Ikdienā noteikti novērtēju arī savas organizatoriskās dotības, kuras palīdz sagrupēt kolektīvu un vadīt biedrības ikdienas procesus.

Veiksmīgam vadītājam noteikti ir jābūt empātiskam pret darbiniekiem, bet ar stingru mugurkaulu.

Svarīga ir pašapziņa un pārliecinātībā par sevi, lai tā “degošā uguntiņa” acīs nenodziest un spēj iedvesmot arī citus. Viņam ir jābūt nevis labam profesionālim noteiktā jomā, kurš vadības komandā atbild par šo jomu un bieži strādā vairāk kā citi, bet gan cilvēkam, kurš prot savākt labāko talantu komandu, kas sasniegs uzstādītos mērķus. Vadītājam ir jābūt trenerim, kurš pats nespēlē, bet atrod profesionālus spēlētājus. Vadītāja darba instruments ir ietekmēšanas un pārliecināšanas māksla - spēt vienoties ar katru komandas dalībnieku atsevišķi un ar visiem kopā, par visiem vienādi izprotamiem mērķiem, atbildību, pienākumiem, utt. Jāprot, katrā padotajā iedegt pašmotivāciju, kas saskanētu ar organizācijas mērķiem.

Kā neļaut rutīnai pārņemt sevi? Kā padarīt katru dienu interesantu?

Šis ir ļoti labs jautājums. Es domāju, ka katrs pats ir atbildīgs par savas ikdienas gaitu, manuprāt, rutīna veidojas tikai tad, ja mēs paši ļaujam tai eskalēties. Un es neļauju, cenšos katru gadu sev izvirzīt lielākus vai mazākus mērķus, tā ir mana motivācija darboties un turpināt virzību uz priekšu.

2016. gada nogalē tika izveidots fonds Līdzskaņa, pastāsti par to? Kas ir paveikts kopš fonda pastāvēšanas?

“Fonds Līdzskaņa” skan līdzi tiem, kuri parasti palīdz citiem. Fonda mērķis ir sniegt finansiālu vai praktisku atbalstu Latvijas mūziķiem, kuri ir saskārušies ar dažāda rakstura problēmām. Kādam ir nepieciešams finansiāls atbalsts medicīniskajai palīdzībai, citam sanest malku vai noorganizēt jubilejas koncertu. Bez ikdienišķas palīdzības sniegšanas fonds organizē arī sociāli - radošās nometnes. Šīs nometnes ir būtiska mūziķu tikšanās vieta, kurā ne tikai dalīties radīšanas priekā un pieredzē, bet arī vienkārši būt kopā. Tā ir arī iespēja muzicēt tiem mūziķiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to šobrīd aktīvi nevar darīt. Mūsu mērķis ir saliedēt šos mūziķus, ļaut viņiem uzturēt saikni ar Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjiem un tajā notiekošo. Mēs darbojamies jau divus gadus, fonds ir  palīdzējis tādiem sabiedrībā iemīļotiem māksliniekiem kā Dainis Dobelnieks, Guntars Mucenieks, Aleksandrs Kublinskis, Uldis Krūmiņš, Rolands Balodis–Ūdris, Aleksandrs Šlujevs, Sondra Zaļupe, Valdis Atāls, Roberts Gobziņš, Arnis Mednis un citi. Protams, ir tādi, kuriem ilgstoši sniedzam palīdzīgu roku, starp tādiem ir arī Rolands Balodis-Ūdris - mēs ar viņu strādājam jau no fonda pirmās dienas. Līdzīgi ir ar Robertu Gobziņu, arī Daini Dobelnieku, kuram palīdzējām iegādāties pirmo kājas protēzi un arī pēc tam nomainīt uz citu. Pārsvarā tie ir tādi gadījumi, kad visu laiku ir ne vien naudas formātā jāpalīdz, apmaksājot kādu pakalpojumu, bet arī tīri komunicējot, sarunājoties, jo šiem cilvēkiem ļoti svarīgi ir arī tas, ka viņiem kāds piezvana, pie viņiem atbrauc ciemos, viņus uzaicina uz kādiem mūzikas lielākiem vai mazākiem pasākumiem, lai viņi būtu piederīgi tai videi, kas viņiem iepriekš ir bijusi un ir īpaši mīļa.

Nobeigumā, lūdzu, dod padomu jauniešiem, kuri vēlas strādāt mūzikas industrijā?

Mans padoms ir - noteikti būt neatlaidīgiem, drošiem un zinātkāriem. Svarīgi ir apzināties kāds ir galamērķis, ko es gribu sasniegt darot vienu vai otru lietu. Mūzikas industrija lielos griezumos neatšķiras no jebkuras citas industrijas, lai būtu profesionālis savā jomā ir jābūt interesei par šo jomu, jāprot veidot attiecības un ir jābūt noteiktiem sasniedzamiem mērķiem.

Raksts tapis sadarbībā ar parmuziku.lv.

Uz augšu