Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
"Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam", uzsvēra Bordāns.
Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Ministrijā skaidroja, ka TM, turpinot, tieslietu resora izvērtējumu, ir sagatavojusi iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās izmeklēšanu un iztiesāšanu. Minētās revīzijas mērķis būtu gūt vispusīgu priekšstatu par kriminālprocesu virzību kavējošajiem faktoriem un konkrētus priekšlikumus problēmjautājumu novēršanai. Kvalitatīva revīzija nav iespējama bez ciešas Prokuratūras iesaistes. Savukārt ministrijas līdzšinējā pieredze attiecībā uz Ģenerālprokuratūras atsaucību liecina, ka Prokuratūras pilnvērtīga iesaiste revīzijā varētu tikt apdraudēta, skaidroja ministrijā.
Attiecīgi Valsts kontroles ziņojums par Prokuratūras finanšu pārskatu liecina par iespējamiem nepamatotiem valsts budžeta līdzekļu tēriņiem Ģenerālprokuratūras kabinetu remontos un savdabīgām esošo tiesību normu interpretācijām, pieļaujot, ka prokuroriem par vienu un to pašu darbu tiek maksātas vairākas piemaksas, kā rezultātā prokurori saņem lielākas algas par Augstākās tiesas tiesnešiem.
Ministrijā norādīja, ka saskaņā ar Prokuratūras likuma 23.pantu Prokuratūras darbību vada un kontrolē ģenerālprokurors. Līdz ar to ģenerālprokurors ir tieši atbildīgs par darba organizāciju Prokuratūrā. TM veiktā situācijas analīze liecina, ka ģenerālprokurors nespēj nodrošināt Prokuratūras kompetencē esošo uzdevumu kvalitatīvu izpildi, nespēj atbilstoši starptautiskajiem standartiem nodrošināt Prokuratūras centrālo lomu izmeklēšanas darba efektivitātes celšanā un uzraudzībā.
Vienlaikus, ministrijas ieskatā, būtu vērtējums, vai ģenerālprokurora darbība nav sekmējusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) risku saglabāšanos augstā riska līmenī daudzu gadu garumā, jo līdz 2018.gada 1.jūnijam Ģenerālprokuratūras struktūrā ietilpstošā Kontroles dienesta, kura vadītāju amatā iecēla tieši ģenerālprokurors, pārraudzība finanšu sektoram un valstij kopumā ir radījusi nelabvēlīgas sekas, kuras Latvijai šobrīd steidzami jānovērš.
TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.
Bordāns šodien žurnālistiem apgalvoja, ka prokuratūra veiksmīgi esot atbrīvojusies no atbildības par naudas atmazgāšanas uzraudzību, turklāt pēdējo desmit gadu laikā Latvija esot kļuvusi par Krievijas "noziedzīgās naudas maku un teritoriju". Tāpat Bordāns novērojis, ka prokuratūra tikai kritiskos gadījumos ierosinot krimināllietas un veikusi aktīvāku darbību, tikai pateicoties ārējai iedarbībai.
"Desmit gadus centrālā tiesībsargājošā iestāde varēja dažādi rīkoties, lai nodrošinātu Latvijā efektīvu banku sistēmas darbību. Banku sistēma kļuvusi par Krievijas noziedzīgās naudas un Vladimiram Putinam pietuvināto personu kases atrašanās vietu. Noziedzīgajiem grupējumiem pietuvinātas personas dzīvo un ļoti labi jūtas Jūrmalā. Vienīgais izskaidrojums, kāpēc viņi nedzīvot citviet Eiropā, ir tāpēc, ka šeit ir viņu nauda," apgalvoja Bordāns.
Ņemot vērā iepriekš minēto, TM uzskata, ka nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums ģenerālprokurora atbilstībai ieņemamajam amatam. Lai objektīvi izvērtētu visus pieminētos apstākļus, kas liecina par iespējamu ģenerālprokurora neatbilstību amatam, esot nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi.
Bordāns piekrita, ka Kalnmeiera izvērtēšanas procedūra sagaidāma "diezgan gara", jo viņam kā ministram nav vienpersoniskas tiesības atcelt Kalnmeieru no amata, taču viņš nevarot nerīkoties, jo viņam kā ministram esot atbildība veidot tieslietu politiku Latvijā.
Par savām iecerēm ministrs ir informējis premjerministru Krišjāni Kariņu (JV). Bordāns par savu ierosinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču patlaban nav informējis un viņam neesot informācijas, kā rīkosies Bičkovičs. Bordāna lēmums Bičkovičam nav saistošs, taču Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu saistošs Saeimas deputātu lēmums sākt Kalnmeiera izvērtēšanu.
Ministrs solīja, ka izmeklēšanas procesā sniegšot papildus informāciju, taču daļa šīs informācijas būs slepena.
Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.
Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka Kalnmeiers ir dzimis 1960.gadā un 1987.gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē.
Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sāka 1987.gadā, bet no 1993. līdz 1994.gadam viņš strādāja par juristu AS "Parex banka", savukārt no 1994.gada līdz 2000.gadam viņš darbojās kā advokāts.
2000.gadā Kalnmeiers atgriezās Ģenerālprokuratūrā, kur uz pieciem gadiem iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gadā šis termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.
2010.gadā viņš tika apstiprināts ģenerālprokurora amatā, bet 2015.gadā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja atkārtoti.
