Balstoties uz Magņitska likumu, ASV uzliek sankcijas pieciem Krievijas pilsoņiem

Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs

FOTO: AP/Scanpix

ASV ceturtdien piemērojušas sankcijas četriem Krievijas pilsoņiem un īpašo spēku vienībai Čečenijā, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.

Magņitska likumu toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV.

ASV Valsts departaments ceturtdien iesniedza Kongresā ikgadējo ziņojumu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo likumu, un informēja, ka sankcijas piemērotas pieciem Krievijas pilsoņiem, tostarp Čečenijas Iekšlietu ministrijas amatpersonai Ruslanam Geremejevam, kuram ir cieši sakari ar Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu.

Kadirovs savā kontā sociālajā tīklā "Telegram" paziņojis, ka sankcijas ir "skaidrs pierādījums tam, ka Savienotās Valstis baidās no mums".

Geremejevs tiek turēts aizdomās par saistību ar Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību 2015.gadā. Viņš tiek uzskatīts par iespējamo slepkavības organizatoru.

ASV Finanšu ministrija norādīja, ka Krievijas izmeklētāji divas reizes centušies izvirzīt Geremejevam apsūdzības, bet šie centieni nobloķēti.

ASV arī piemērojušas sankcijas diviem Krievijas izmeklētājiem Elenai Trikuljai un Genādijam Karlovam par faktu slēpšanu jurista Sergeja Magņitska aizturēšanas lietā un viņa nāves apstākļiem.

Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzēja vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizēja jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.

"Gandrīz desmit gadus pēc viņa nāves mums joprojām rada bažas nesodāmība par šiem un citiem vardarbīgiem noziegumiem pret aktīvistiem, žurnālistiem, trauksmes cēlājiem un politisko opozīciju," norādīja ASV Valsts Departamenta preses pārstāve.

Viņa arī pauda bažas par "intensīvo iebiedēšanas atmosfēru", kam tiek pakļauti cilvēki, kuri cenšas atmaskot korupciju vai cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā.

Krievijas vēstniecība Vašingtonā paziņojusi, ka nāks klajā ar atbildes pasākumiem.

"Bez tam šie nekonstruktīvie lēmumi acīmredzami ir pretrunā pozitīvajam skatījumam uz Krievijas un ASV sarunām Sočos", paziņoja vēstniecība.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pirms divām dienām Sočos tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Abas puses sarunās pauda optimismu par iespējām atrast jomas, kurās valstis varētu sadarboties.

Pompeo sacīja, ka viņam joprojām ir dziļas domstarpības ar Putinu, bet pauda ticību, ka abas valstis varētu sadarboties vairākos jautājumos, tostarp centienos panākt politisku noregulējumu Sīrijas konfliktam un vienošanos ar Ziemeļkoreju par atteikšanos no kodolieročiem.

ASV piemērojušas sankcijas arī Čečenijas īpašajai ātrās reaģēšanas vienībai "Terek" un tās komandierim Abuzajedam Vismuradovam.

ASV Finanšu ministrija norādīja, ka šī vienība ir iesaistīta patvaļīgās slepkavībās un spīdzināšanā, tostarp vardarbībā pret gejiem.

Uz augšu