Koalīcija pirmdien uzklausīs Bordāna ziņojumu par Kalnmeiera atbilstību amatam

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Pirmdien, 20.maijā, sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sagatavoto ziņojumu par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Pēc Sabajeva teiktā, respektējot tiesu varas neatkarību, Ministru prezidents atturas no komentāru sniegšanas par tieslietu ministra paziņojumu attiecībā uz ģenerālprokuroru Kalnmeieru.

Vienlaikus viņš informēja, ka pirmdien sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt tieslietu ministra sagatavoto ziņojumu.

LETA jau vēstīja, ka Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

"Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam," uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers, Bordāna ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Par savām iecerēm ministrs ir informējis premjerministru. Bordāns par savu ierosinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču patlaban nav informējis un viņam neesot informācijas, kā rīkosies Bičkovičs. Bordāna lēmums Bičkovičam nav saistošs, taču Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu saistošs Saeimas deputātu lēmums sākt Kalnmeiera izvērtēšanu.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka Kalnmeiers ir dzimis 1960.gadā un 1987.gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sāka 1987.gadā, bet no 1993. līdz 1994.gadam viņš strādāja par juristu AS "Parex banka", savukārt no 1994.gada līdz 2000.gadam viņš darbojās kā advokāts.

2000.gadā Kalnmeiers atgriezās Ģenerālprokuratūrā, kur uz pieciem gadiem iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gadā šis termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

2010.gadā viņš tika apstiprināts ģenerālprokurora amatā, bet 2015.gadā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja atkārtoti.

Uz augšu