Ēnu ekonomika pieaug, neraugoties uz dažādiem pasākumiem tās apkarošanai
Ministrijas skaidro situāciju

FOTO: Pixabay

Pagājušajā nedēļā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka prezentēja pētījumu, kurā secināts – ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn pieaudzis par 2,2 procentpunktiem. Ņemot vērā, ka valsts iestādes kā vienu no prioritātēm ir noteikušas ēnu ekonomikas apkarošanu, ir jautājumi, kādēļ tās īpatsvars pat palielinās. Atbildes uz šo jautājumu sniedza Finanšu un Ekonomikas ministrija.

Finanšu ministrijas pārstāvji portālam TVNET norādīja, ka dažādos pētījumos esošie dati mēdz atšķirties, un ikgadējie ēnu ekonomikas pētījumi un diskusijas par ēnu ekonomikas iemesliem Latvijā ir pamats ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu turpināšanai un jaunu iniciatīvu ierosināšanai.

“Tuvākajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sanāksmē, kurā tiks detalizētāk vērtēti arī publiskotie pētījuma rezultāti, kā arī izskatīta ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna uzdevumu izpilde, Finanšu ministrija rosinās arī jaunas iniciatīvas, diskutējot par visu publisko iestāžu aktīvāku iesaisti ēnu ekonomikas ierobežošanā,” teikts ministrijas ziņojumā.

Ministrija uzsver, ka virkne pasākumu, kas paredzēti ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, ir stājušies spēkā vien pagājušajā gadā vai vēl tiks ieviesti tuvākajos gados, tāpēc to rezultātu varēs vērtēt, raugoties uz 2019., 2020. un turpmāko gadu rezultātiem.

“To darbība sekmēs gan ēnu ekonomikas samazinājumu, gan mazinās iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Skaidras naudas lietojuma ierobežojumi, darījumu aizdomīgu pazīmju papildināšana, taksometru nozares regulējuma pilnveidojumi, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas paplašināšana būvniecības jomā, azartspēļu uzraudzības pilnveidošana un citas pieņemtās tiesību normas sniegs būtisku ietekmi noteiktu nozaru darbības caurskatāmības veicināšanā un nodokļu nomaksā,” norādīja ministrija.

Kredītiestāžu sniegtā informācija par klientu kontu apgrozījumu virs 15 000 eiro sākta izmantot, tikai sākot no šā gada. Savukārt, izskatīšanā ir virkne rosinātu tiesību normu grozījumu pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas pilnveidošanai, skaidras naudas deklarēšanai uz valsts iekšējām robežām, apsardzes nozares regulējuma pilnveidošanai, kā arī citas būtiskas iniciatīvas.

“Jānorāda, ka tāpat, kā pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un attiecīgi arī var atšķirties ēnu ekonomikas īpatsvara novērtējuma rezultāti un tendences. Saskaņā ar profesora Saukas izstrādāto metodoloģiju pētījumā izmanto vairākus aptaujāšanas un datu vākšanas paņēmienus. Savukārt, austriešu ekonomikas profesors Frīdrihs Šneiders ēnu ekonomikas novērtēšanā izmanto netiešo metodi, ņemot vērā makroekonomikas rādītājus un indikatorus,” norāda ministrija.

Pēc profesora Šneidera pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017. gadā bija 21,3% no IKP, kas bija par 1,6% mazāk nekā 2016. gadā. Lai veiktu salīdzinošu novērtējumu par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā 2018. gadā, Finanšu ministrija vērtēs arī profesora Šneidera pētījuma rezultātus, kuri pašlaik vēl nav publiskoti.

Tikām Ekonomikas ministrija portālam TVNET atbildēja, ka 2018.gadā Latvijā bija ļoti strauja ekonomikas izaugsme, sasniedzot 4,8%. To lielā mērā ietekmēja izaugsme būvniecības sektorā (1,44 procentpunkti no kopējās IKP izaugsmes) un komercpakalpojumos (1,35 procentpunkti no kopējās IKP izaugsmes). Darba algu pieaugums par 7-8% veicināja privātā patēriņa pieaugumu, kas secīgi atspoguļojas mazumtirdzniecības un pakalpojumu rādītājos.

“Saskaņā ar Ēnu ekonomikas pētījuma rezultātiem, 2018.gadā Latvijā lielāko devumu ēnu ekonomikas pieaugumam deva pozīcijas “ienākumu neuzrādīšana” un “aplokšņu algas”. Diemžēl jāatdzīst, ka vēl aizvien Latvijā ir daļa komersantu, kas pieņem sociāli bezatbildīgus lēmumus gūt ātru peļņu šodien uz darbinieku sociālo maksājumu rēķina, nedomājot par sekām ilgtermiņā,” norāda Ekonomikas ministrija.

Ministrija atzinīgi vērtē būvniecības nozares noslēgto ģenerālvienošanos, kas stāsies spēkā šī gada novembrī. Sagaidāms, ka ģenerālvienošanās noslēgšana atstās būtisku ietekmi uz aplokšņu algu samazinājumu būvniecības sektorā nākamā gadā. Vienlaikus jāatzīmē, ka būvniecības nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies par 5% kopš 2015.gada, tomēr “aplokšņu algas” vēl aizvien ir lielākā ēnu ekonomikas komponente nozarē.

Paredzams, ka būvniecības nozares ģenerālvienošanās par minimālajiem atalgojuma līmeņiem, kopā ar jau ieviesto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, sniegs nozīmīgu devumu ēnu ekonomikas mazināšanai.

Iepriekš vēstīts, ka Saukas pētījumā secināts - ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.

Tāpat pētnieks piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neskatoties uz to, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.

Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018.gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas - 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi - 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.

Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars - no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn. Sauka piebilda, ka lielākoties tie ir jauni un mazi uzņēmumi, lai gan arī atsevišķi lieli uzņēmumi pamanās strādāt nereģistrējušies.

Latvijā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 35,9% - pērn joprojām bija būvniecībā, ar 24,8% seko mazumtirdzniecības nozare, ar 22,7% - pakalpojumu nozare, ar 19,6% - ražošanas nozare, bet vairumtirdzniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 18,2%.

Vienlaikus reģionālā dalījumā Latvijā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 26,1% - pagājušajā gadā bija Zemgalē, ar 24,3% seko Rīga, ar 21,6% - Latgale, ar 19,9% - Vidzeme, bet Kurzemē ēnu ekonomikas īpatsvars lēsts 19,1% apmērā.

Sauka atzina, ka uzņēmumi ar mazāku nodarbināto skaitu biežāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā lielie uzņēmumi. Tāpat arī jaunāki uzņēmumi iesaistās ēnu ekonomikā vairāk nekā salīdzinoši vecāki uzņēmumi.

Pētījuma autors atzina, ka atbilstoši uzņēmēju aptaujas datiem iesaistīšanos ēnu ekonomikā visvairāk ietekmē neapmierinātība ar biznesa likumdošanu, ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, kā arī neapmierinātība ar nodokļu politiku un ar valdības atbalstu.

Uz augšu