Pamatīgs pārsteigums zinātniekiem – noteiktos apstākļos smiltis iegūst eļļai līdzīgas īpašības.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, rakstīts, ka dziļāka sapratne par šādu smilšu uzvedību var palīdzēt izstrādāt daudz efektīvākus materiālus, kuru pamatā ir smiltis.
Fiziskie likumi, kas pārvalda šķidrumus, ir ļoti labi definēti, tomēr granulu materiālu uzvedība joprojām ir visai vāji izprasta. Atveidot sarežģītu šķīdumu vai maisījumu uzvedību dažādos apstākļos ir īpaši grūti.
Pēc virknes laboratorijas testu zinātnieki noskaidroja, ka granulu maisījumi pareizos apstākļos uzvedas līdzīgi kā eļļa, proti, abas šīs vielas pakļaujas vienādiem fizikas likumiem.
Vienā no testiem zinātnieki vieglas un smagas granulas ievietoja cilindrā un no apakšas pūta caur to gaisu. Rezultātā granulas sāka uzvesties kā šķidrums. Kad zinātnieki vieglās granulas samaisīja ar smagajām, vieglās granulas cēlās uz augšu, veidojot lodveida struktūras.
“Granulas sāka uzvesties tā, kā ūdenī uzvedas eļļa. Starp abiem materiāliem norisinājās sarežģīta mijiedarbe,” komentēja pētnieks Kristofers Maklārens.
Savukārt smagās granulas vienkārši nenogrima cilindra apakšā, bet gan izkaisījās vieglajās granulās, veidojot izstieptas struktūras.
Šis atklājums var palīdzēt inženieriem darbā ar smiltīm, bet pārtikas ražotājiem darbā ar miltiem un rīsiem. Labāka sapratne par granulu dinamiku pat var palīdzēt narkotiku ražotājiem.