“Lielākā eirozonas kļūda ir tā, ka, piemēram, Vācijai ir jāsadarbojas ar valstīm, kas neapdomīgi tērē savu naudu, bet Vācija savos tēriņos ir daudz apdomīgāka. Vienotas monetārās politikas trūkums lēnām, bet grauj pensiju sistēmas, uzkrājumu un banku sistēmas,” pauda Granvila.
Iepriekš Francija ir paudusi uzskatu, ka Eiropā ir nepieciešams izveidot banku savienību, kopīgus noteikumus un likumus, kā arī institūcijas, kas centralizēti ļautu nodrošināt eirozonas centrālo banku darbu.
Tomēr citas valstis, kā, piemēram, Vācija, iebilst pret šādu ideju. Vācijas bijušais finanšu ministrs Volfgangs Šoible sacīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt lielākai ietekmei pār eirozonu, mainot ierasto politiku, kas paredz vienādus fiskālos noteikumus visā Eiropas Savienībā.
Eiro kritiķis Hanss Olafs Henkels norāda, ka Eiropas Centrālā banka un Brisele ir lauzušas savus solījumus sabiedrībai attiecībā uz eiro labumiem. Viņš sacīja, ka eiro solīto labumu vietā ir radījis zināmu ekonomisko un politisko kaitējumu Eiropai, un no tā cietusi arī Vācija, kas ir lielākā Eiropas ekonomika. Pašlaik deviņās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav eiro, un no šīm valstīm tikai Rumānija vēlas pievienoties eirozonai.
Henkels uzsver, ka tieši šīs deviņas valstis ekonomiskajā jomā pēdējo gadu laikā ir labāk tikušas galā ar dažādiem izaicinājumiem.
“Eiro ir pārāk spēcīga valūta Itālijai un Francijai. Šeit ir augsts bezdarbs. Valstis nevar veikt devalvāciju. Citas valstis saskata grūtības veikt reformas. Reizēm, lai saglabātu konkurētspēju, ir nepieciešams veikt dažādus pasākumus, ko eirozonā nevar veikt. Eiro piespiež valstis mainīties, lai gan mainīties vajadzētu valūtai,” sacīja Henkels.