10 tūkstošus gadu vecā “košļenē” atrasts Skandināvijā senākais cilvēka DNS

FOTO: Natalija Kashuba

Ņemot vērā, ka Skandināvijā ļoti reti gadās izrakt antīko cilvēku kaulus, “košļene” ar cilvēka DNS tajā ir ļoti nozīmīgs atradums.

10 tūkstošus gadu seno bērza mizas gabalu arheologi atrada deviņdesmito gadu sākumā Zviedrijā. DNS tajā ir tāpēc, ka bērza toreiz bieži tika izmantota kā košļājamā gumija. Šis atklājums zinātniekiem arī ļauj labāk izzināt sadzīvi antīkajā Skandināvijā.

Diemžēl mizas gabala atrašanas brīdī nebija pieejamas tehnoloģijas, ar ko varētu detalizēti izanalizēt DNS. Tomēr, kā rakstīts izdevumā “Phys”, laiki ir mainījušies, tāpēc tagad Stokholmas Universitātes pētniekiem ir izdevies atrisināt bioloģiskās mīklas, ko sevī slēpj senā bērza miza.

Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Biology”, uzsver to, ka Skandināvijā akmens laikmeta cilvēku kauli ir ļoti rets atradums, turklāt zināmajos kaulos ļoti reti ir gadījies atrast DNS.

FOTO: Natalija Kashuba

“DNS var ļoti daudz atklāt par mums un mūsu vēsturi, tāpēc tieši to mēs cenšamies atrast, kad veicam izrakumus,” teica Stokholmas Universitātes pētnieks Anderss Goterstroms.

No mizas iegūtais DNS tagad oficiāli ir senākais DNS paraugs, kas atrasts šajā pasaules daļā. Savukārt pats mizas gabals nav īpašs pārsteigums zinātniekiem, jo akmens laikmeta cilvēki bērza mizu regulāri izmantoja gan kā saistvielu, darinot rīkus, gan kā košļeni.

Šis pētījums ir ļoti nozīmīgs, jo šī ir pirmā reize kopš mizas atrašanas, kad zinātniekiem ir izdevies iegūt no tās nozīmīgu informāciju par ēšanas un sociālajiem paradumiem, un slimībām attiecīgajā reģionā un laikā. Pagaidām zinātnieki noskaidrojuši, ka mizā atrodamie DNS nāk no divām sievietēm un viena vīrieša.

“Izpētot mizas gabalā atrasto DNS, mēs varam daudz uzzināt ne vien par cilvēku migrāciju un izcelsmi šajā teritorijā akmens laikmetā, bet arī par šo cilvēku sociālajām attiecībām, slimībām un pārtiku,” teica pētnieks Pērs Pīrsons.

Uz augšu