Kremlis un Eiropas Parlamenta vēlēšanas (33)

Kremļa atbalsts Eiropas radikālo uzskatu paudējiem

Krievijas ietekmes pasākumi tradicionāli bijuši vērsti uz to, lai radītu saspīlējumu starp dažādām politiskajām un sabiedrības grupām ārvalstīs. Jau Aukstā kara laikā PSRS ar GRU (Galvenā izlūkošanas pārvalde) un KGB (Valsts drošības komiteja) palīdzību iniciēja protesta demonstrācijas «trūdošā kapitālisma» zemēs. Hipiju laika jauniešu noskaņojums pret institucionalizēto eliti (antiestablishement) labi noderēja uguns liesmas uzpūšanai 20. gadsimta 60. un 70. gados Eiropā. Padomju Savienība dažādas pilsonisko aktīvistu grupas, piemēram, antiimperiālistus, miera aktīvistus, izmantoja savās propagandas kampaņās, kuru mērķis bija diskreditēt Rietumus. Tika identificēti vairāki gadījumi, kad Padomju Savienības mērķu realizācijai izmantotas arī teroristiskās grupas dažādās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā «Sarkanās brigādes» un Francijā «Aktīvā darbība».

Pēc līdzīga parauga šobrīd darbojas Kremlis, kas atkarībā no konkrētajā valstī aktuālajām problēmām izmanto dažādus aktīvistus sev ērtu ideju, vēstījumu un politiskās dienaskārtības virzīšanai. Krievijas ietekmes pasākumu rezultātā atbalsts nodrošināts gan galēji labējo, gan galēji kreiso kustībām. Pagājušajā gadsimtā Maskava atbalstīja kreisi noskaņotās grupas, bet tagad gan galēji kreisās, gan radikāli labējās.

Vairāk tomēr – labējās, jo tās marginalizējusi un daudz kauninājusi Briseles elite. Vajadzīgā brīdī te parādās Kremļa saimnieks ar draudzīgu un naudīgu roku.

V. Putins savā cinismā varētu atbalstīt jebkurus, jo pats neseko kādām Eiropas politisko ideoloģiju vērtībām. Tāpēc izmanto to, kas kurā brīdī der. Krievijas iekšienē varas pārstāvji un propagandisti bieži runā par antifašismu, bet ārvalstīs gatavi atbalstīt tādus spēkus, kas koķetē ar nacismu. Te gan jāuzsver, ka daudzi Eiropā nepamatoti sasaista nacionālismu ar nacismu, tādējādi paši vēl vairāk palīdz Putinam šķelt Eiropas valstu sabiedrības. Kopējā ideja ir sašķelt Eiropu, lai tā nerunā vienā balsī pret Krieviju, piemēram, par Krimas aneksiju. Vēl cits Krievijas režīma mērķis ir izplatīt savus vēstījumus ar politisko partiju starpniecību Eiropā. Tie ir gan eiroskeptiski, gan antiamerikāniski vēstījumi.

Latvijā

Jau salīdzinoši daudz ir runāts par Saskaņas reveransiem Maskavas virzienā, tāpēc šoreiz paskatīsimies uz citu partiju, kas kādu laiku palikusi Saskaņas ēnā. Tagad, Nila Ušakova un viņa kompānijas reputācijas avārijas dēļ, Latvijas Krievu savienība (LKS) atkal atgādina par sevi. Līdzīgi kā citur Eiropā, Kremlis meklē katru iespēju, lai ietekmētu sabiedrisko procesus gan ar vadošo, gan mazāk nozīmīgu partiju palīdzību.

Viena no tādām ir LKS, kuras pārstāve Tatjana Ždanoka centās palīdzēt Kremlim, dodoties uz Krimu 2014. gadā, lai paziņotu, ka Krimā ir noticis demokrātisks un likumīgs referendums.

Eiropas Parlamenta deputātes statuss labi noder Krievijas agresijas pret Ukrainu atbalstītājiem, sak, arī daļa Eiropas mūs atbalsta! Gan LKS programmā 13. Saeimas vēlēšanām, gan EP vēlēšanu īsajā programmā ir minēts mērķis – Eiropa «no Lisabonas līdz Vladivostokai». Tas jau vien ir ko vērts, sevišķi, ja atceramies, ka 1990. un 1991. gadā Ždanoka aktīvi iestājās pret Latvijas neatkarību. Vēstures ironija ir apstāklī, ka cīnītāja par PSRS saglabāšanu vairākus gadus saņēma lielu algu Eiropas Parlamentā tieši tāpēc, ka PSRS sabruka un Latvija ir brīva…

LKS sevi uzskata par piederīgu EP partiju grupai «Eiropas Brīvā alianse» (EBA). EBA aktivitātes bijušas saistītas ar dažādu tautu, minoritāšu, reģionu un kultūru pašnoteikšanās tiesībām, piemēram, EBA jaunatnes organizācijas interneta vietnē publicēta karte, kurā arī Krievijas teritorijā izdalītas karēļu un sāmu teritorijas, bet Krima atzīmēta kā Ukrainas teritorija. Tāpat EBA atbalsta bēgļu uzņemšanu un bēgļu «pārdali» starp valstīm, kā arī imigrantu integrēšanu ES dalībvalstu sabiedrībās, ko savukārt neatbalsta Latvijas Krievu savienības elektorāts. EBA jaunatnes programmā 2019. gadam ir iekļauts punkts par seksuālo minoritāšu iekļaušanas apmācības ieviešanu ES skolās –

LKS elektorātam šādu punktu būtu grūti paskaidrot, tāpēc Tatjana Ždanoka publiskās debatēs to nepiemin.

EBA aktīvi savos programmatiskajos dokumentos runājusi par seksuālo minoritāšu aizsardzību, par ko savukārt LKS, maigi sakot, runājusi izvairīgi. Minētais kārtējo reizi apliecina, ka Krievijas politiskās un informatīvās ietekmes stiprināšanai tiek izmantotas dažādas metodes un dažādas politiskās partijas atkarībā no konkrētā brīža nepieciešamības.