Atbalsta likumprojektu par Valsts kontroles tiesībām piedzīt zaudējumus

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu - iespēju lemt par zaudējumu piedzīšanu, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus.

Saeima komisija noraidīja Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu izslēgt no likumprojekta nodaļu par VK tiesībām lemt par zaudējumu piedzīšanu. Deputāti atbalstīja tikai Juridiskā biroja piedāvātos precizējumus šajā nodaļā, kas galvenokārt bija redakcionāli.

Deputātu lēmums atbalstīt likumprojektu bija vienprātīgs.

Grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu sāks VK.

VK arī uzsvērusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā.

Darbu pie šī likumprojekta sāka iepriekšējais parlamenta sasaukums 2015.gadā. 12.Saeima to paspēja izskatīt divos lasījumos. Ja jaunais parlamenta sasaukums nolemj turpināt darbu ar iepriekšējās Saeimas likumprojektu, tad šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotie likuma grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem pirmajā lasījumā. Tātad tagad 13.Saeima atkal vērtē šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Uz augšu