Eiropieši politiskajās krustcelēs: izvēlēsimies lielāku Eiropas vienotību vai fragmentāciju?

FOTO: SCANPIX

Šonedēļ visā Eiropas Savienībā notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Ņemot vērā pēdējo gadu politiskos notikumus, šīs tiek uzskatītas par svarīgākajām EP vēlēšanām kopš 1979.gada, kad tādas tika rīkotas pirmoreiz. Esam politiskās krustcelēs: vai balsosim par lielāku Eiropas vienotību vai fragmentāciju?

Eiropas vēlētāji ir kūtri

Viena no lielākajām problēmām, kas EP vēlēšanas vajā jau gadiem ilgi, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Aktīvākie vēlētāji ir Beļģijā, kur vēlētāju aktivitāte grozās ap 90%. Tas nav nekāds brīnums, jo tur sakoncentrējušās vairākas ES iestādes. Taču citur rādītāji ir daudz zemāki. Piemēram, Slovākijā iepriekšējās vēlēšanās tā bija vien 13%.

Latvijā 2014.gada EP vēlēšanās nobalsoja 30% balsstiesīgo, bet šogad CVK balsošanas sistēmu skārušo problēmu un citu apstākļu dēļ aktivitāte varētu būt vēl zemāka - ap 28%.

"Zema aktivitāte nav unikāla Latvijai," portālam TVNET skaidro LTV Ziņu dienesta starptautisko ziņu žurnāliste Paula Justoviča. "Liela problēma ir jauniešu pasivitāte. Viscaur Eiropā jaunieši ir tā vecuma grupa, kas visvairāk atbalsta ES, tātad ir dabīgā vēlētāju bāze šajās vēlēšanās, bet viņi nebalso - Latvijā vien 17%, vidēji ES 28%."

Daudzi jaunieši arī šobrīd neizjūt nekādus tūlītējus apdraudējumus ES un viņus apmierina pašreizējā situācija, norāda Justoviča.

Tomēr šāda sajūta ir mānīga. Tieši jauniešu vidū valda vislielākais optimisms par ES, taču prognozes liecina, ka šajās EP vēlēšanās varētu ievērojami palielināties eiroskeptisko deputātu rindas. 

Vēlēšanas "Brexit" ēnā

Šīs EP vēlēšanas noris uz saspringta politiskā fona. 

"Šīs vēlēšanas ir nozīmīgas konteksta dēļ," aprīlī norādīja EP runasvīrs un komunikāciju ģenerāldirektors Žaumi Duks Gijots. "Konteksts ir ļoti mainījies, salīdzinot ar 2013.gadu. Toreiz nebija "Brexit". Arī mūsu attiecības ar ASV - un Donaldu Trampu - bija citādas. Attiecības ar Krieviju ir mainījušās, jo šodienas Putins nav tas pats Putins, kas 2013.gadā."

Eiropas līmenī visnozīmīgākais jautājums, protams, ir "Brexit". Drīz apritēs trīs gadi kopš juridiski nesaistošā "Brexit" referenduma, kurā ar nelielu pārsvaru tika nobalsots par Apvienotās Karalistes aiziešanu no ES. Nespējot panākt Apvienotās Karalistes parlamenta piekrišanu premjerministres Terēzas Mejas ar Briseli panāktajiem izstāšanās nosacījumiem, "Brexit" termiņš vairākkārt pagarināts, pašlaik - līdz 31.oktobrim.

Mejas valdība cerēja izstāties laicīgi un EP vēlēšanas Apvienotajā Karalistē nerīkot vispār. Tas neizdevās, un valsts nonāca dīvaina kalambūra priekšā - gribot negribot jāvēl savi pārstāvji institūcijā, no kuras tos kuru katru brīdi varētu nākties atsaukt.

"Lielbritānijas Eiropas vēlēšanu farss" - šādiem vārdiem to raksturo laikraksts "The Washington Post". 

Prognozēts, ka EP vēlēšanās Lielbritānijā vislielāko balsu skaitu saņems Naidžela Farāža šogad nodibinātā "Brexit" partija. Tai prognozē vairāk balsu nekā līdzšinējiem britu favorītiem konservatīvajiem un leiboristiem kopā ņemtiem.

Eiropas Parlamentā ir 751 deputāta vieta. Izdevums "The Economist" prognozē, ka Eiropas eiroskeptiskie politiskie spēki varētu iegūt 179 vietas. "Politico" prognoze - 251 vieta.

"Dažas prognozes liecina, ka jaunajā sasaukumā eiroskeptiķu skaits varētu sasniegt pat trešdaļu no visu deputātu skaita. Ne velti arī Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepēna bija ieradusies Igaunijā - viņa kopā ar Igaunijas un citu valstu labējiem politiķiem vēlas izveidot frakciju Eiropas parlamentā," skaidro Justoviča. 

"Arī Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni atzinis, ka EP grib apvienoties ar citām labējām grupām, lai izjauktu tā saukto Francijas - Vācijas asi. Tiesa gan, šobrīd viņi ir pārāk sašķelti, lai apvienotos, taču viņu balsis varētu kļūt skaļākas."

Pat tad, ja skaļākās prognozes piepildīsies, eiroskeptiķi tomēr būs tālu no 376 krēsliem, kas nepieciešami balsu vairākumam. Līdz ar to eiroskeptiķiem, visticamāk, nebūs ļoti lielas ietekmes.

Taču pārmaiņas parlamentā ir gaidāmas.

Projekcija par Eiropas Parlamenta vietu sadalījumu pēc vēlēšanām

FOTO: Eiropas parlaments

Prognozes liecina, ka visvairāk deputāta krēslu iegūs centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) un centriski kreisie Sociālisti un Demokrāti (S&D), kas visu EP pastāvēšanas laiku veidojušas koalīciju. Gaidāms, ka abas grupas pēc šīm vēlēšanām zaudēs krēslus. EP projekcija, kas apkopota no dalībvalstu iedzīvotāju aptauju datiem, liecina, ka EPP un S&D varētu iegūt 329 vietas - līdzšinējo 403 vietā.

Tādā gadījumā nāksies meklēt jaunu koalīcijas partneri. Ticamākie kandidāti - Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE) un Zaļie un Eiropas Brīvās apvienības grupa.

Lielo grupu ietekmes mazināšanās radīs sašķeltāku un fragmentētāku Eiropas Parlamentu. Lielbritānijas gadījumā šīs EP vēlēšanas būs indikators sabiedrības noskaņojumam "Brexit" jautājumā. Rezultāti varētu ietekmēt to, kurš nomainīs Meju konservatīvās partijas vadītājas un līdz ar to arī Lielbritānijas premjerministres amatā.

EP ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, ko tiešā veidā ievēl iedzīvotāji. Tā ir iespēja ievēlēt sev patīkamus kandidātus un noteikt, kāda būs Eiropas likumdošanas nākotne.

EP vēlēšanas Latvijā notiek 25.maijā. Vēlēšanu rezultāti visā ES tiks izziņoti svētdien pēc pusnakts. Jaunumiem varēs sekot līdzi portālā TVNET.

Uz augšu