Kas ir Rīgas Centrāltirgus zemeņu salduma pamatā?

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

“Saldas, saldas, ar meža zemeņu smaržu un garšu.” Uzraksts lieliem, melniem burtiem nolikts pie zemeņu kastes Rīgas Centrāltirgū. Šogad tirgū zemeņu ir daudz – pārsvarā no Grieķijas, pa retam no Spānijas. To cena ir zemāka nekā citus gadus - 3,50 - 4 eiro. Vēl vairāk - pārsteidz, ka vilinošais sauklis nav pārspīlējums. Zemenes tiešām ir lielas, saldas un aromātiskas. Kāds ir saldo zemeņu noslēpums?

Rīgas Centrāltirgus letes pa gabalu atgādina sarkanu zemeņu upi. Tirgošanās iet no rokas, jo no siltajām zemēm nākušās zemenes pēc garšas tiešām atgādina milzīgas meža zemenes. Saldas, sulīgas, stingras! Iepriekšējos gados pirktās zemenes no Spānijas bija skābas un izskatījās kā veidotas no plastmasas. Pircēji, no vienas puses, priecājas un naudu par zemenēm neskaita, no otras, rausta plecus un viens otram izsaka aizdomas, “vai tikai zemenēs nav sapotēta kāda ķīmija, ka tik garšīgas”.

Cilvēkiem grūti noticēt, ka gardās zemenes ir dabiskas, it īpaši tāpēc, ka tik daudzos produktos ir sastūķēti garšas pastiprinātāji.

Nu kā lai uzticas, ja nevainīga izskata garda konfekte “Migle” sastāv no čipsiem

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte draudzīgo cenu skaidro ar PVN samazinājumu, kas attiecas gan uz ievestajām, gan vietējām ogām. Viņa norāda, ka Spānijā un Grieķijā audzētas ogas ir saņēmušas lielāku devu ķimikāliju nekā mūsējās, jo siltajās zemēs izaudzēt ogas bez miglošanas nav iespējams.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Būdama melleņu audzētāja, viņa piemetina, ka citas tik garšīgas mellenes kā Latvijā audzētās viņa nav ēdusi.

“Ja zemenei ir pieļaujams, ka pie kātiņa tā ir balta, tad mellenes nedrīkst būt rozā – tādā gadījumā tās novāktas negatavas.”

Viņa prognozē, ka mellenes no Polijas būs ap Jāņiem, bet mūsējās nāks gatavas jūlija pirmajā pusē.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Saldo zemeņu noslēpums

Juris Švarcs, dārzkopis un zemnieku saimniecības “Melnalkšņi” īpašnieks, zina saldo zemeņu noslēpumu:

“Agrāk zemenes pārsvarā tika ievestas no Spānijas un mēs smējāmies, ka tās ir gumijas ogas, bet tagad importētāji attapušies, ka gardākas ogas ir Grieķijā. Šķirne ir viena un tā pati - “Camarosa”, bet apstākļi, kādos oga nogatavojas, atšķirīgi.”

Spānijā laiks ir nedaudz karstāks nekā Grieķijā, turklāt gaisa temperatūra dienā un naktī būtiski neatšķiras, bet, lai zemene būtu salda un aromātiska, tai vajadzīgs siltums un saulīte pa dienu, vēsums naktī. Un Grieķijā diennakts temperatūras svārstības ir lielākas nekā Spānijā, respektīvi, naktis ir krietni saltākas nekā dienas.

“Mākslīgi neko nevar uztaisīt – viss atkarīgs no klimata,” bažīgos mierina zemeņu eksperts.

Juris Švarcs saka, ka tieši tas pats attiecas uz pašmāju zemenēm – tajās vasarās, kad zemeņu nogatavošanās laikā dienas padevušās siltas, bet naktīs iekož vēsums, zemenes ir tik saldas, ka pircēji brīnās: “Kas jums tā par šķirni?” Juris Švars atceras senu notikumu: reiz viņš tirgojis zemenes un kāds pircējs priecājies par ogu saldumu. Tirgotājs pajokojis, ka miglo ogas ar cukura sīrupu.

“Pēc pircēja sejas izteiksmes redzēju, ka viņš man noticēja.”

Dārzkopis piemetina, ka zemenes no Spānijas tika transportētas pa zemes ceļu, atrodoties termokonteinerā, bet, jo ilgāk oga ceļā, jo garša sliktāka. Tomēr sliktā ziņa ir tā, ka siltajās zemēs ķīmijas patēriņš ir lielāks nekā Latvijā. “Tas ir neizbēgami,” nosaka zemeņu audzētājs.

Viņš prognozē, ka pašmāju zemenes, audzētas atklātā laukā, pie pircēja nonāks jūnija vidū – ap desmito datumu.

Siltumnīcās un tā sauktajos tuneļos zem plēves seguma audzētās ogas jau tiek novāktas. Zemeņu ražas nelielo kavēšanos noteica saltais pavasaris.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Meklē iespējamās pesticīdu atliekas

Jautāta, vai siltajās zemēs, Grieķijā un Spānijā, augušās zemenes tiek pārbaudītas uz pesticīdu atliekvielām, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka šogad plānots izmeklēt 14 Latvijas izcelsmes zemeņu paraugus un 12 citu valstu izcelsmes zemeņu paraugus.

Iepriekšējos gados izmeklētajos zemeņu paraugos pesticīdu atliekvielas nav konstatētas.

Turklāt jāņem vērā, ka gan pārtikas nekaitīguma prasības, gan to izpildes kontrole visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienāda. Tātad Grieķijas vai Spānijas zemeņu audzētājs garantē savas produkcijas drošumu, bet attiecīgās valsts atbildīgie kontroles dienesti pārliecinās, vai ir izpildītas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības gan attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu zemeņu audzēšanas procesā, gan arī uz pārtikas nekaitīgumu.

Tomēr no siltajām zemēm nākušās zemenes tiek pārbaudītas arī tad, kad nonāk Latvijā. Svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības vietās PVD pārbauda preču pavaddokumentus un to, vai preču tirdzniecība notiek atbilstoši higiēnas un citām prasībām.

Laboratoriskās kontroles programmas ietvaros izlases kārtībā tiek ņemti preču paraugi un nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai uz pesticīdu atliekvielām. Paraugus ņem gan no Latvijā audzētiem produktiem, gan citu valstu izcelsmes produktiem.

Vidēji viens produkta paraugs tiek pārbaudīts uz vairāk nekā 150 pesticīdu atliekām.

Zemeņu audzētāja pienākums ir ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus jeb pesticīdus lietot atbilstoši lietošanas instrukcijai. Ja ražotājs pesticīdus lietojis pareizi, tad līdz produkta novākšanai tie sadalās un patērētāju veselību neapdraud.

Pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā uzrauga attiecīgās jomas kontroles dienests - Latvijā tas ir Valsts augu aizsardzības dienests.

Pārtikas un veterinārais dienests iesaka:

  • iegādāties zemenes legālās tirdzniecības vietās vai no zināmām saimniecībām;
  • pievērst uzmanību tirdzniecības vietā izvietotajai informācijai – tirgotājam ir obligāti jānorāda preces izcelsme;
  • rūpīgi nomazgāt zemenes pirms to lietošanas uzturā. Lai gan mazgāšana nesamazinās pesticīdu atliekvielu klātbūtni tajos, jo parasti pesticīdi ir visā produktā, ne tikai uz to virskārtas, mazgājot augļus un dārzeņus, cilvēks sevi pasargā no citām bīstamām saslimšanām – parazītiem, zarnu infekcijām u.tml.
Uz augšu