Mēness iekarošanas misija, kas izmainīja pasauli

1969. gadā NASA kosmosa kuģa izpētes misijas “Apollo 11” kosmonauts Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kurš izkāpis uz Mēness. Citējot leģendāro kosmonautu, šis notikums kļuva par milzu lēcienu cilvēcei, iedvesmojot turpmāko kosmosa zinātni arvien jauniem sasniegumiem. Turpinot izzināt kosmosu, “AHHAA” zinātnes centrā atklāta unikāla izstāde par kosmosa izpētes misiju pirmsākumiem “Ahhaa, skrējiens kosmosā!”, piedāvājot iepazīt aizraujošus un mazāk zināmus faktus par “Apollo 11” un citām kosmosa misijām.

Liels solis cilvēcei un datorzinātnei

“Apollo 11” misijā kopā tika iesaistīti vairāk nekā 400 000 cilvēku, to vidū inženieri, tehniķi, zinātnieki. Neskatoties uz apjomīgajiem cilvēkresursiem, “Apollo 11” uz Mēness palīdzēja nosēsties pēc mūsdienu mēriem primitīvs kosmosa kuģa un Mēness moduļa vadības dators, kas aprīkots vienkāršāk nekā mūsdienu kalkulators. Šā datora kapacitāte bija tikai četri kilobaiti, ar 72 kilobitu lasāmatmiņu. Tas bija viens no pirmajiem datoriem, ko izstrādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts. Salīdzinājumam – mūsdienu datora vidējā kapacitāte ir viens terabaits, kas ir 250 miljonus reižu vairāk. Neskatoties uz vienkāršo tehnoloģiju, šim “Apollo 11” datoram piemita nepieciešamā aprēķinu kapacitāte, lai paveiktu šķietami neiespējamo – palīdzētu cilvēkam spert soli uz Mēness.

“Mēness zupa” un nedienas ar karogu

“Apollo 11” misijas komandieris Nīls Ārmstrongs un Mēness moduļa pilots Bazs Oldrins uz Mēness virsmas pavadīja 21 stundu un 36 minūtes, no kurām vien divas stundas un 34 minūtes tika atvēlētas pastaigai pa Mēnesi. Pārējā laikā kosmonauti atpūtās, veica pētniecību Mēness modulī, kā arī ieturēja maltītes. “Apollo 11” komandas pirmā maltīte uz Mēness sastāvēja no bekona gabaliņiem, persikiem, cukura cepumu kubiciņiem, ananasu un greipfrūtu dzēriena, kā arī kafijas. “Ahhaa, skrējiens kosmosā!” izstādē ir iespējams aplūkot šo ēdienu iepakojumus, un ēdienu paciņu vidū ir arī “Mēness zupas” konservi ar tādu pašu sastāvu kā konserviem no “Apollo 11”. Starp eksponātiem ir arī tādi šķietami ikdienišķi sadzīves priekšmeti kā zeķes un pildspalvas, kas radītas speciāli kosmosa apstākļiem. Piemēram, lai pildspalva varētu rakstīt bezsvara vidē, tās tintes kārtridžs tika pakļauts slāpekļa spiedienam, ļaujot tintei iztecēt pildspalvas lietošanas brīdī. Starp eksponātiem ir arī “Hasselbad” fotokamera, ar kuru uzņemti vēsturiskie kadri uz Mēness, tostarp arī slavenais attēls ar ASV karogu. Zīmīgi, ka karoga iespraušana bija viens no grūtākajiem uzdevumiem misijas ietvaros. Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas pētījums paredzēja, ka Mēness virsma būs mīksta, bet Ārmstrongs ar Oldrinu secināja, ka Mēness virsma ir noklāta ar putekļiem un zem tiem slēpjas ciets pamats.

Muitas kontrole un karantīna

Pēc gandrīz dienas, kas pavadīta uz Mēness, “Apollo 11” komandai, atgriežoties uz Zemes, visi misijā iegūtie atradumi bija jādeklarē muitas kontrolē. Kosmonautiem bija jāaizpilda arī īpaša muitas deklarācija, norādot un aprakstot visus līdzi paņemtos priekšmetus. Raksturojot Mēness putekļu smaržu, Bazs Oldrins un Nīls Ārmstrongs to salīdzinājuši ar slapju pelnu smaržu ugunskura vietā. Interesanti, ka šī smarža ir sajūtama, tikai atrodoties kosmosā, jo uz Zemes − ar skābekli bagātajā atmosfērā − šī smarža izgaist.

Kaut arī misija uz Mēness ilga vien 21 stundu, “Apollo 11” komandai bija jāpavada 21 diena karantīnas zonā, lai garantētu, ka kosmonauti nav atveduši līdzi citas dzīvības formas, kas varētu apdraudēt Zemi.

Ikviens interesents ir aicināts doties kosmosa ceļojumā un uzzināt vairāk gan par “Apollo 11”, gan citu kosmosa misiju noslēpumiem un cilvēces lielākajiem sasniegumiem kosmosa izpētē “AHHAA” zinātnes centra jaunajā izstādē “AHHAA, skrējiens kosmosā!”. Izstādē ir iespējams aplūkot dažādus kosmosa zinātnes eksponātus, piemēram, īstu kosmonautu skafandru prototipus − to vidū arī “Apollo 11” misijas kosmonautu Nīla Ārmstronga un Baza Oldrina tērpus. “Ahhaa, skrējiens kosmosā!“ gaidīs gan lielus, gan mazus līdz pat 2019. gada 3. novembrim. Plašāka informācija par izstādi pieejama “AHHAA” zinātnes centra mājaslapā. “Ahhaa, skrējiens kosmosā!” izstādes autors ir “Aurea Exhibitions”.

Par “AHHAA” zinātnes centru – tas uzbūvēts 2011. gadā un kļuvis par Baltijas valstīs vērienīgāko izglītojošo zinātnes centru gandrīz 3000 kvadrātmetru platībā. “AHHAA” zinātnes centra ekspozīcijas paredzētas visu vecumu zinātkāriem prātiem – gan ģimenēm ar maziem bērniem, gan skolēniem, studentiem un mūžam jaunajiem senioriem. Vairāk nekā 170 “AHHAA” eksponātu ir pieejami ne tikai apskatei, bet tos ir iespējams aptaustīt un izmēģināt. Divreiz gadā “AHHAA” zinātnes centrā tiek atklāta jauna tematiskā izstāde, un ikdienā apmeklētāji ir aicināti noskatīties zinātnes teātri, piedalīties radošajās darbnīcās un planetārija seansos, kas ir pieejami arī latviešu valodā.