Klāt EP vēlēšanu diena: vai vienaldzība gūs virsroku?

FOTO: LETA, TVNET

Šodien, 25. maijā, Latvijā norisinās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tās būs ceturtās, kopš mūsu valsts šai organizācijai pievienojās 2004. gadā. Iepriekšējā tendence gan liecina, ka tajās vēlētāju aktivitāte parasti nav liela. Vai šajās vēlēšanās situācija būs labāka?

Īss atskats vēsturē

Pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notika 2004. gada 21. jūnijā, tieši Latvijas pievienošanās gadā. Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem, šajās vēlēšanās piedalījās tikai nieka 577879 jeb 41,34% vēlētāju. EP vēlēšanām Latvijā deputātu kandidātu sarakstus bija iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības. Sarakstos kopā bija pieteikti 245 deputātu kandidāti, vēsta CVK.

Nākamās vēlēšanas notika jau pēc pieciem gadiem – 2009. gadā. Tajās aktivitāte vēl arvien bija zema, taču bija novērojama jau zināma augšupeja. Pamatojoties uz CVK datiem, nobalsoja 797 219 jeb 53,69% vēlētāju. Tajās piedalījās 17 kandidātu saraksti, vēsta CVK mājaslapā publicētā informācija.

Tomēr šī aktivitātes augšupeja tika zaudēta 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tajās piedalījās nu jau tikai 445225 jeb 30,24% vēlētāju. Cilvēki savu balsi varēja nodot par 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem.

Kā varam izskaidrot zemo aktivitāti?

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis intervijā portālam TVNET norāda, ka Eiropas Savienība vidējam iedzīvotājam ir pārāk sarežģīta savā būtībā un konstrukcijā. «Tā ir pārāk sveša, jo tai nav analogu veidojumu kā nacionālajās valstīs. Tur ir skaidrs, kurš ir parlaments, valdība, prezidents un ko tie dara.

Rezultātā veidojas situācija, ka cilvēkiem liekas, ka tas viss ir svešs un ne līdz galam izprotams.

Tādējādi tie pieiet tai lietai ar sekojošu nostāju – es nezinu kas tas ir un es arī negribu zināt. Tas viss ir stulbi, nevajadzīgi un netīri. Cilvēki domā, ka nevēlas tērēt savu laiku, saulainu dienu un upurēt došanos uz kaut kurieni. Tas nav vajadzīgs,» saka Bukovskis.

Vienlaicīgi Bukovskis arī norāda, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā ir novērojama vēl kāda vēlētājus nemotivējoša tendence. «Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nav drāmas. Nav skaidrs, kuri tad būtu tie politiķi, kurus negrib, lai ievēl, un kuras būtu tās figūras, domas un politikas pret kurām būtu jācīnās. Mums arī nav spēcīgi eiroskeptiķu spēki, kuri būtu pret Eiropas Savienību, un tāpēc nav iespējams mobilizēt vēlētājus arī šādas idejas vārdā. Otrkārt, mums arī nav tik polarizējošas personības, kā varētu būt,» saka Bukovskis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra pauž vēl kādu iemeslu.

«Cilvēki neuzticas Saeimai, valdībai un politiskajām partijām vispār.

Tas ir tas mūsu politiskās kultūras stāvoklis, kas lielā mērā ir izveidojies, pateicoties tam, kādu politiku ir realizējušas visas valdības un Saeimas kopš 1993. gada. Tas ir viņu darbības rezultāts. [..] Pagājušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija diezgan liela korelācija starp uzticēšanos nacionālajam parlamentam un līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja nemaldos, tad Latvijas parlamentam 2013. gadā uzticējās 36% no visiem Latvijas vēlētājiem, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 30%. Tas varētu atkārtoties arī šogad,» apgalvo Skudra.

Vai šī situācija var mainīties?

Atbildot uz šo jautājumu, Kārlis Bukovskis saka, ka politiķi savos izteicienos varētu būt rotaļīgāki un pat nedaudz populistiskāki savās vēlēšanu programmu prezentācijās. «Politiķiem vajadzētu iet vairāk uz izklaides vērtību un cilvēku iesaisti, kā arī ieinteresētību. Šādā situācijā mēs redzētu gan lielāku aktivitāti, gan arī lielāku dalību. Šeit ir jautājums par drāmu un emocijām. Vēlēšanas un politiskais process ir par emocijām. Tomēr mūsu politiskajā kultūrā nav pierasts radīt ar emocijām pietiekami piesātinātu saturu,» apgalvo pētnieks.

Savukārt Ojārs Skudra ieskicē samērā pesimistisku ainu. Viņaprāt, arī līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nebūs iespējams panākt kādas būtiskas izmaiņas.

Kam tādam ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, un ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kādā virzienā nākotnē attīstīsies Eiropas Savienība.

Skudra uzskata, ka uzticību organizācijai ietekmēs gan ekonomiskās krīzes iespējamība, gan arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas spēja stabili funkcionēt. «Ir jautājums par to, kādā virzienā Eiropas Savienība virzīsies. Šajā kontekstā manas galvenās cerības Eiropas Parlamentā saistās ar Emanuēlu Makronu un ALDE grupu, kuras pozīcijas, manuprāt, ir viskonstruktīvākās,» apgalvo Skudra. Tomēr pētnieks arī piemin, ka Eiropas Savienībai un Eiropas Parlamentam varētu būt problēmas sastrādāties tāpēc, ka parlamentā daudz mandātu varētu iegūt eiroskeptiskie spēki.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Vai atkārtosim vēsturi?

Neskatoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, tie ir tikai ekspertu viedokļi un visiem – balsstiesīgajiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir iespējams pierādīt, ka tiem nav taisnība. Savukārt labākais veids, kā to izdarīt, būtu vienkārši aiziet un nobalsot, nedomājot, ka Eiropas Parlaments ir institūcija, kura mūsu dzīves pilnībā neietekmē un visi politiķi jau tāpat «tikai zog».

Lai saprastu Eiropas Parlamenta nozīmīgumu, portāls TVNET aicina izlasīt rakstu par trīs iemesliem, kāpēc šogad balsot. Rakstā ir minēts, ka

Eiropas Parlaments tomēr ir vienīgā institūcija ES iekšienē, kura pārstāv tīri savu pilsoņu intereses, un tāpēc ievēlētie deputāti ir instruments, lai Eiropai nodotu tieši mūsu tautas domas, rūpes un idejas.

Papildus tam Eiropas Parlaments arī nav tik vāja institūcija, kā daudziem bieži patīk akcentēt. Tā tomēr ir aktīvi iesaistīta organizācijas lēmumu pieņemšanā, un parlamentam ir iespējas bloķēt daudzas likumdošanas iniciatīvas, kā arī pieņemt organizācijas daudzgadu budžetu pat tad, ja tam nepiekrīt tāda svarīga ES institūcija kā Eiropas Savienības Padome.

Turklāt daudzi piemirst, ka īstenībā arī Eiropas Parlamenta darba dēļ mūs ir sasniegušas ārkārtīgi daudz labu lietu. Piemēram, nosacījumā atļaut lietot mobilos datus bez papildu samaksas visās ES dalībvalstīs lielu ieguldījumu sniedza arī šī institūcija. Tāpat šī institūcija arī ir iesaistīta cīņā par to, lai visās ES valstīs būtu vienādas kvalitātes tā paša ražotāja preces. Nemaz nerunāsim par tādām ārkārtīgi svarīgām lietām kā centieni ierobežot teroristisku organizāciju piekļuvi konkrētu ieroču veidošanas materiāliem un civilās aizsardzības modernizāciju efektīvākai cīņai pret dabas katastrofām.

Portāls TVNET aicina izmantot šo ārkārtīgi lielo privilēģiju – nobalsot un ievēlēt tādus kandidātus, kuri rezonētu ar jūsu uzskatiem par Eiropas Savienību un tās nākotni. Atcerēsimies, ka spēja nobalsot ir lieta, par kuru cilvēki senatnē ir pat atdevuši savas dzīvības, un to vēl arvien nespēj lielākā daļa pasaules. Vai tiešām atdosim iespēju kādam citam lemt par mūsu dzīvi mūsu vietā? Galu galā, pat paliekot mājās un nopērkot veikalā gaļu grilēšanai saulainā dienā, jūs, iespējams, saskarsieties ar ES līmenī pieņemtajām pārtikas normām un kvalitātes standartiem, kuri ir mērķēti uz to, lai šī gaļa nesagandētu jūsu veselību.

FOTO: Reuters/EPA/AFP/ScanPix

Uz augšu