Pēc aptuveni 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līderi joprojām ir "Jaunā Vienotība" (JV), "Saskaņa" un nacionālā apvienība Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Kas par rezultātiem sakāms sociālo tīklu lietotājiem?
Kas par vēlēšanām sakāms sociālo tīklu lietotājiem?
Nē, nu labi, ka ir Ždanoka, kas izvelk dzimumu līdzsvaru vēlēšanās. Sieviešu skaits sarakstos, protams, vispār bija graujošs. #50/50 #WomenforEurope
— Inese Vaivare (@vaivarei) May 26, 2019
Vēlēšanas smuki parāda, kuras vērtības Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgas un kāpēc mēs dzīvojam tā kā dzīvojam. Daļai ir svarīgi īstermiņa solījumi un vispār neliekas svarīgi, ka kāds zog. Valsts esam mēs paši.
— Ernests Štāls (@so_on) May 26, 2019
Par to, ka Saskaņa tika pie mandāta ir līdzatbildīgi 67.87% balsstiesīgo pilsoņu, kuri nav piedalījušies vēlēšanās.
— Mata Tiesa (@MataTiesa) May 26, 2019
Šīs vēlēšanas man pierādīja, ka es arvien dzīvoju savā burbulī ar sakarīgiem cilvēkiem, kur ne Krievu savienībai, ne Saskaņai izredžu nebūtu. Bēdīgi.
— Gerda Kivleniece (@gerdiinii) May 26, 2019
Atļaušos teikt tā, ja tu nepiedalījies vēlēšanās, tad tev nav tiesību sūdzēties cik ievēlētie ir slikti un draņķīgi. ??♀️
— Sabi ♥️ (@SurrealSabi) May 25, 2019
Divu veidu cilvēki Twitterī: vieni, kuri tvīto savu izvēli vēlēšanās un otri, kuri to komentē kā nepareizo.
— Filips (@Filips_P) May 25, 2019
Nu, un vēl trešie, kuri liek bildes ar nosvītrotiem sev netīkamajiem sarakstiem.
Manā burbulī: visi iet balsot, priecīgi dalās, aizvelkas uz iecirkni pat pie dramatiskākiem apstākļiem.
— Spīgana Spektore (@spigana) May 25, 2019
Tikmēr ziņās: Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33,39% vēlētāju.
Fak.
Kāpēc Eiropas parlamenta vēlēšanās ir jābalso noteiktā iecirknī? Šo nesaprotu.
— Agnese Cimuska-Rekke (@agnesecimuska) May 25, 2019
Vai man vienam ir tāda uzmācīga sajūta ka tagad CVK sēž pie galda aizpilda kādu mistisku tabulu kā mēs esam nobalsojuši? #EiropasVelešanas2019 @CVK_zinas Man liekas, ka šīs vēlēšanas ir ļoti neveiksmīgi organizētas un realizētas.
— tas pats (@tas_pats_lv) May 25, 2019
Ideja pašvaldību reformas sakarā. Likvidējam tās pašvaldības, kur vēlētāju aktivitāte vēlēšanās ir zem 50%
— Armands Onzuls (@ArmandsOnzuls) May 25, 2019
Ja nelasītu avīzes, nebūtu interneta, tad nezinātu ka šodien ir Eiroparlamenta vēlēšanas. Ar saviem draugiem un paziņām pārrunājot, neviens nebija saņēmis vēstuli par savu iecirkni.
— Maris Zelcs (@MZelcs) May 25, 2019
EP vēlēšanas svētdien notiek Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Savukārt sestdien savus pārstāvjus EP izraudzījās vēlētāji Latvijā, Maltā un Slovākijā, bet Čehijā vēlēšanas notika jau otro dienu.
Nīderlandieši un briti nobalsoja jau ceturtdien, bet piektdien pie urnām devās īri un čehi.
Eiroskeptiskās partijas cer iegūt pat trešdaļu EP deputātu mandātu, lai šķeltu uz integrāciju noskaņoto spēku virzīto darba kārtību.
Savukārt tradicionālās varas partijas cīnās savā starpā par ietekmi jaunās augstāko ES amatpersonu paaudzes izvēlē.
Vienlaikus daudzi ES bažījas, ka vēl lielāks vēlētāju aktivitātes kritums kaitēs EP uzticamībai un tā lēmumu autoritātei.
2014.gada vēlēšanās vismazākā aktivitāte bija Slovākijā - pie urnām devās nepilni 14% balsstiesīgo.
Analītiķi norāda, ka no vēlētāju aktivitātes kūtruma iegūst populistiskie spēki, kas spēj labāk mobilizēt savu vēlētāju loku.
Nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka Nīderlandē uzvarēji kreisi centriskā partija, ko pārstāv ES viceprezidents Franss Timmermanss.
Savukārt Īrijā, kā liecina aptaujas, uzvarēja premjerministra Leo Varadkara proeiropeiskā partija "Fine Gael".
Kopumā EP vēlēšanās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kuriem jāizraugās 751 deputāts, kas tos nākamos piecus gadus pārstāvēs EP.
Katrai no dalībvalstīm pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu EP - 96 - rezervētas Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem. Tikmēr Latvija EP būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.
Balsu skaitīšana notiks atsevišķi katrā no dalībvalstīm, taču to rezultāti tiks saglabāti noslēpumā, kamēr balsošana nebeigsies visās dalībvalstīs, lai vēlēšanu iznākums valstīs, kur balsošana notiek agrāk, neietekmētu balsošanu pārējās valstīs.
Balsu skaitīšanas rezultātus paredzēts paziņot ne agrāk kā svētdien plkst. 23.00 pēc Briseles laika (plkst.24.00 pēc Latvijas laika).
Taču sākot ar plkst.20 var sagaidīt jau pirmās mediju izdarītās aplēses par vēlēšanu iznākumu.