Smiltēns: EP vēlēšanas drīzāk bija loterija (1)

"Ir pamats domāt, ka tā bija labi koordinēta loterija, kurā rezultātu izšķīra nevis vēlētāju pozīcija un balsojums, bet gan apzināti vai neapzināti radītas nejaušības," sacīja Smiltēns.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LRA aplēsēm vēlētāju aktivitātei vajadzēja būt ap 40%. "No pašvaldībām regulāri pienāca ziņas, ka katru iepriekšējās balsošanas dienu datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ vairāki desmiti cilvēku bija spiesti aiziet no iecirkņiem nenobalsojuši. Pat ja katrā iecirknī nespēja nobalsot desmit cilvēki, tie jau ir 10 000 vēlētāju dienā, bet, pēc mūsu aplēsēm, nobalsot nespējušo skaits ir daudz lielāks," skaidroja Smiltēns.

Viņš norādīja, ka pirmā vēlētāju selekcija notikusi, jau izsūtot vai neizsūtot paziņojumus par dalību vēlēšanās. Šāda selekcija būtiski pasliktināja izredzes tām partijām, kuras balansēja uz 5% robežas, sacīja Smiltēns, norādot, ka tiem cilvēkiem reģionos, kas nesaņēma paziņojumus un kuriem nav interneta pieslēguma, kļuva sarežģītāk noskaidrot, kurā iecirknī jābalso.

"Otrā selekcija, kas no vēlētāju pulka izfiltrēja ārā reģionu iedzīvotājus, bija spēles noteikumu maiņa spēles laikā. Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji varēja aiziet uz to iecirkni, kurā ir pierakstīti, taču tūkstošiem cilvēku, kuri mācās vai strādā Rīgā, bet kuru iecirknis ir attālākā reģionā, to nevarēja izdarīt. Arī piektdienas pēcpusdienas paziņojums, ka tomēr var nobalsot jebkurā iecirknī, daudzus reģionu iedzīvotājus nesasniedza un ieguvēji bija rīdzinieki," sacīja Smiltēns.

LRA vadītājs pauda viedokli, ka visu šo darbību rezultātā ieguvēji bija "Jaunā Vienotība", VL-TB/LNNK, "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība. "Nepilnības ar vēlēšanu norisi svārstīgajiem deva papildus motivāciju neiet un nebalsot. Mākslīgi samazinot vēlētāju aktivitāti, LKS līderei Tatjanai Ždanokai radās iespēja iekļūt EP, bet valdošajai koalīcijai - iegūt kādu papildu mandātu," sacīja Smiltēns.

Viņš uzskata, ka kādam par to vajadzētu atbildēt. "Vienīgā līdz šim dzirdētā atbildība bija kautrīga Valsts prezidenta atvainošanās, bet viņam tas nebija jādara. Valsts varas galvenais uzdevums ir nodrošināt godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, kas netika izdarīts. Uzskatu, ka atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram, kura pakļautībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī jānomaina Centrālās vēlēšanu komisijas vadība," uzsvēra Smiltēns.

LRA vadītājs norādīja, ka pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu saņemšanas notiks LRA valdes sēde, kurā šie rezultāti tiks izvērtēti. Jautāts, vai LRA apstrīdēs vēlēšanu rezultātus, Smiltēns sacīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts, konsultējoties ar juristiem.

"Demokrātijas mugurkauls ir brīvas un godīgas vēlēšanas. Tagad ir saņemts nopietns trieciens uzticībai, daudzi cilvēki ir neapmierināti. Jāsaprot, kā tagad tālāk dzīvot," sacīja Smiltēns.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban ir saskaitītas nodotās balsis teju visos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos, un vislielāko atbalstu - ap 26,2% - saņēmusi "Jaunā Vienotība" (JV).

Pašlaik nav apkopoti rezultāti par ļoti mazu daļu balsu - daļu ārzemju iecirkņu un pa pastu nodotās balsis.

Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - ap 16,4% vēlētāju.

Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - ap 6,3% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,34% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija "Vienotība", kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, bet par LKS - 6,38%. Toreiz "Vienotība" ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, "Saskaņa", ZZS un LKS - pa vienai.

Kā ziņots, sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, un plkst.20 vēlēšanu iecirkņi tika slēgti. Vēlēšanu rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.