LU rektora vēlēšanu rezultāti varētu tikt apstrīdēti

Jau vēstīts, ka 24. maijā rektora vēlēšanās balsojumā piedalījās 286 LU Satversmes sapulces dalībnieki. Par Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143 dalībnieki. Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva pat pusi balsu.

"Latvijas Avīze" vēsta, ka līdz ar to vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts Muižnieks. Savu viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem.

Satversmes sapulce gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par to, ka tā atbalsta Kļaviņa viedokli, taču Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais rektors un sēde beidzās.

Bijušais LU rektors Mārcis Auziņš laikrakstam paudis, ka nav skaidrs, vai Muižnieks ir tiesīgs turpināt vadīt LU. "Sanāk, ka pret Indriķi Muižnieku kā rektoru nobalsoja vairāk sapulces dalībnieku, nekā viņu atbalstīja. Es neesmu jurists, tāpēc nerunāšu par juridiskām niansēm, taču kā gan lai rektors strādā, ja viņu vairāk neatbalsta nekā atbalsta? Valsts prezidenta vēlēšanās taču ir nākamās vēlēšanu kārtas vai pat jaunas vēlēšanas, ja neviens no kandidātiem nesaņem balsu vairākumu," pauda Auziņš.

Par to, vai rektors ievēlēts likumīgi vai ne, ir iespēja lemt arī valdībai, jo tieši tā apstiprina rektoru amatā. Iepriekš, kad bijušas šaubas par procesa likumību, valdība vilcinājās rektoru apstiprināt un izsvēra vēlēšanu nianses, tomēr līdz šim nav bijis gadījuma, kad valdība atzītu, ka rektors nemaz nav ievēlēts, vēsta "Latvijas Avīze".

"Latvijas Avīzei" nav izdevies pēc vēlēšanām sazināties ar Muižnieku, lai uzzinātu viņa viedokli.