VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no šā gada sāks ieviest jaunu pieeju darba vides veidošanā publiskajā sektorā - koncepciju "Nākotnes birojs", piektdien žurnālistiem sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
VNĪ, kas pārvalda aptuveni ceturto daļu jeb 23% no valstij piederošajām ēkām, ir identificējusi galvenās problēmas valsts pārvaldes iestāžu izvietojumā, tostarp neefektīvu plānojumu un publisko līdzekļu izmantošanu, augstu ēku nolietojumu, nepietiekamu vides pieejamību un problēmas ar tehnoloģiju savietojamību.
"Mēs esam gatavi sniegt valstij modernus risinājumus, kas ļaus strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām, proti, efektīvāk un ilgtspējīgāk.
Mūsu uzdevums ir vairot uzticēto īpašumu vērtību un sakārtot valsts nekustamo īpašumu portfeli atbilstoši publiskā sektora klientu vajadzībām. Klients ir tas, kurš nosaka un vislabāk zina savas vajadzības, mēs - VNĪ piedāvāsim optimālo risinājumu," sacīja Vārna.
VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka
turpmāk valsts iestādēm telpas tiks piedāvātas, vadoties pēc trīs principiem - energoefektivitāte, lai energoresursu patēriņš būtu par 30-50% mazāks nekā līdz šim, telpu samazināšana, lai katrs darbinieks aizņemtu par 30% mazāk telpas nekā līdz šim, kā arī tam, lai informācijas apmaiņa starp darbiniekiem varētu jūtami uzlaboties.
Kā piemēru šādam efektīvam risinājumam Bičevskis minēja Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu pārcelšanu uz Elizabetes ielu 2, kas varētu notikt aptuveni piecu gadu laikā. No patlaban esošajām deviņām adresēm ministrija un tās iestādes pārvietosies uz vienu adresi, bet aizņemto telpu platība samazināsies no 30 000 kvadrātmetru uz 20 000 kvadrātmetru.
Jautāts, vai jaunais koncepts varētu nozīmēt arī to, ka nākotnē VNĪ valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām būs jābūvē kāda jauna biroju ēka, Vārna sacīja, ka to varētu nākties darīt.
Vārna gan piebilda, ka viss ir jāvērtē arī no pilsētvides aspekta, lai, pārceļot visus valsts iestāžu darbiniekus uz vienu biroju centru, Rīgas centru neiztukšotu no cilvēkiem.
"Nākotnes birojs" ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām.
Koncepcija balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba vidē, kas ir atkarīga no paša VNĪ klienta izaicinājumiem un mērķiem. Pirmais pilotprojekts būs VNĪ pārcelšanās uz vienotām telpām Talejas ielā 1, kas plānota šā gada nogalē.
"Mēs apzināmies cilvēku nozīmīgumu valsts pārvaldes iestādēs. Ar "Nākotnes biroja" pieeju VNĪ vēlas mainīt organizāciju kultūru un ieinteresēt jaunos talantus par darbu valsts sektorā. Esmu pārliecināts, ka ieguvēji ir visi - telpu lietotāji, ēku īpašnieki un valsts kopumā," uzsvēra Vārna.
Viņš norādīja, ka ergonomiska, dažādu aktivitāšu zonās sadalīta darba vide ļauj strādājošajiem produktīvi pildīt savus pienākumus, saglabāt veselību. Saskaņā ar pētījumiem divas trešdaļas darbinieku, kas izmanto aktivitātēs bāzētu biroju, uzskata to par produktivitāti veicinošu faktoru. Vienlaikus neefektīva plānojuma likvidēšana valsts iestādēs uzlabos darbinieku savstarpējo komunikāciju, veicinās labāku informācijas un zināšanu apmaiņu.
Tāpat ilgtspējīgu, energoefektīvu ēku izmantošana ilgtermiņā ir lētāka, norādīja Vārna. Viņš stāstīja, ka būtiskus finanšu resursus ļauj ietaupīt atsevišķu funkciju koplietošana. Savukārt vienots, dažādās zonās sadalīts birojs ļauj efektīvāk izmantot telpas un samazina organizācijām nepieciešamo platību.
VNĪ aprēķini liecina, ka, optimizējot ministriju un to padotības iestāžu izmantoto infrastruktūru, kā arī centralizējot atbalsta un nodrošinājuma funkcijas, ir iespējams samazināt uzturēšanas izdevumus par aptuveni 10-20%.
Vārna piebilda, ka lielu daļu veco ēku, kurās patlaban izvietotas valsts iestādes, nākotnē varētu mēģināt pārdot. "Izmantosim tās kā valsts aktīvu, lai rastu līdzekļus modernu darba telpu iekārtošanai," sacīja Vārna.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis sacīja, ka Latvijā ir mērķis veidot modernu, efektīvu un elastīgu valsts pārvaldi.
"Valsts pārvaldes pamatā ir cilvēki. Valsts iestāžu darbinieku aptaujās noskaidrots, ka arvien lielāku lomu spēlē darba vide - elastīgi darba laiki, attālinātais darbs, moderni biroji.
Darbinieki redz, kas notiek pasaulē un privātajā sektorā. Arī valsts pārvaldes darbinieki vēlas strādāt modernā vidē. VNĪ piedāvājums ir apsveicams, un tā ir mūsu prioritāte tuvākajā laikā," sacīja Citskovskis.
VNĪ šobrīd īsteno 33 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.