Samazinās Latvijas iedzīvotāju interese par valsts budžeta veidošanu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijas iedzīvotāju interese par valsts budžeta veidošanu samazinās, aģentūrai LETA pavēstīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji, atsaucoties uz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aprīlī veiktās aptaujas par valsts budžeta disciplīnu datiem.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji norādīja, ka šogad Latvijā 18% aptaujāto iedzīvotāju seko līdzi tam, kā tiek veidots valsts budžets, bet 82% to nedara, vienlaikus 2016.gadā tam, kā tiek veidots valsts budžets, sekoja līdzi 25% aptaujāto, 2017.gadā - 21%, bet 2018.gadā - 19%. Interesi par valsts budžeta veidošanu biežāk nekā vidēji atzinuši respondenti vecumā no 35 līdz 54 gadiem, grupa ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie un respondenti ar augstiem ienākumiem.

"Mazinoties sabiedrības interesei par valsts budžeta veidošanu, pieaug risks, ka attiecībā uz valsts tēriņiem turpināsies Latvijas iepriekšējos gados īstenotā negatīvā prakse pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā var pasliktināt valsts fiskālo stabilitāti, proti, izdevumi tiek plānoti lielāki nekā varam tos atļauties," sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Tāpat padomē norādīja, ka lūgti paust attieksmi pret valsts iekrājumiem un parādiem, 52% respondentu aptaujā piekrita tam, ka "periodā, kad ekonomika strauji aug un attīstās, jāveido iekrājumi grūtākiem laikiem", tostarp 30% tam piekrita pilnībā, taču atbalsts šim izteikumam pamazām sarūk. Savukārt tam, ka "ekonomiskas izaugsmes posmā valsts parādu var palielināt tikai ar nosacījumu, ka nauda tiek investēta projektos vai jomās, kuru pozitīvo ietekmi izjutīs arī nākamās paaudzes" piekrita 40%, kas bija nedaudz biežāk kā pirms gada.

Jomas, kuras, samazinot valsts budžetu, nevajadzētu skart, visbiežāk respondenti minējuši veselības aprūpi (87%) un sociālās garantijas (71%), kamēr trešā biežāk minētā joma - izglītība un zinātne - atzīmēta daudz retāk (47%). Arī iepriekšējos gados šīs trīs pozīcijas bija biežāk minētās, bet ceturtās biežāk minētās pozīcijas - nodokļu atvieglojumi - popularitāte 2019.gadā ir pieaugusi, apsteidzot tādu jomu kā "ceļi un infrastruktūra".

Savukārt, lūgti norādīt, kuras četras pozīcijas pie nepieciešamības samazināt valsts izdevumus būtu jāizvērtē pirmās, visbiežāk respondenti minējuši atalgojumu valsts pārvaldē (67%), kamēr otrā un trešā biežāk minētā bija "valsts aizsardzība un iekšējā drošība" (40%) un "atbalsts mākslai un kultūrai" (39%). Šogad jomas "atalgojums valsts pārvaldē" un "valsts aizsardzība un iekšējā drošība" aptaujā atzīmētas biežāk nekā iepriekšējos gados.

Platais atzina, ka Latvija pēdējos gados ir pieradusi pie samērā augstiem izaugsmes tempiem, taču jārēķinās, ka jau šā gada nogalē un 2020.gadā ekonomikas izaugsme piebremzēsies. "Līdzšinējā fiskālā politika mūsu valstī ir tikusi būtiski atvieglota - strādājām ar lielāku deficītu nekā varam atļauties. Ekonomikas izaugsmei piembremzējoties, ir paredzams, ka vairākas budžetā izvirzītās prioritātes nebūs iespējams īstenot un arī vecais vezums jeb ieplānotais izdevumu apmērs būs jāpārskata," viņš sacīja.

Tāpat Platais atzīmēja, ka attiecībā uz taupību ar valsts naudu aptauja uzrāda pozitīvu tendenci - vairākums iedzīvotāju (89%) uzskata, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, labāk būtu samazināt izdevumus, bet 4% uzskata, ka labāk būtu palielināt nodokļus. Salīdzinot ar iepriekšējos gados veikto aptauju rezultātiem, nedaudz pieaudzis izdevumu samazināšanas atbalstītāju īpatsvars - 2016.gadā un 2018.gadā to minēja 87%.

Vairākums respondentu (85%) uzskata, ka Latvijā vajadzētu veikt pasākumus, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, tostarp aptaujā 50% norādījuši, ka tādi noteikti jāveic.

Visbiežāk iedzīvotāji atbalstījuši tādus ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumus kā "materiāls atbalsts studentiem no trūcīgām ģimenēm" (87%, tostarp pilnībā atbalsta 48%), "lielāks sociālais atbalsts mazturīgajiem" (81%, tostarp pilnībā atbalsta 42%) un "atbalsts jaunajiem uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju nozarēs" (81%, tostarp pilnībā atbalsta 36%).

Aptaujā arī secināts, ka visbiežāk par efektīvākajiem pasākumiem aptaujātie uzskata progresīvo ienākumu nodokļu sistēmu (51%) un progresīvo nekustamā īpašuma nodokļu sistēmu (36%), kuru īstenošanu atbalstītu, attiecīgi, 73% (pilnībā atbalsta 33%) un 71% (pilnībā atbalsta 35%), bet retāk - lielākus ieguldījumus zinātnē un augstākajā izglītībā (12%) un atbalstu bezdarbnieku pārkvalificēšanai (12%).

Par būtiskākajiem šķēršļiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai iedzīvotāji uzskata nekompetentu valsts pārvaldi (61%) un politiskās gribas trūkumu (44%).

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē apstiprinājusi publisko finanšu konsultantu Jāni Plato, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Ingaru Eriņu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen) un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu