Pārtikas un dzērienu ražošanas nozari pārstāvošās organizācijas Latvijā iestājas pret paplašinātas iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, kurā bez PET pudelēm tiktu iekļauti arī citu šķidrumu iepakojumi, piemēram, piena un sulu iepakojumi, kā arī šampūnu pudeles, aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji.
Pret paplašināto depozīta sistēmu" iebilst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija un Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība.
Pārtikas un dzērienu ražotāji uzskata, ka, mēģinot īstenot paplašināto sistēmu, kas nav ekonomiski pamatota un neeksistē nevienā valstī, tiks radīts vairāk problēmu nekā risinājumu. Ražotāji aicina Saeimu atbalstīt grozījumus Iepakojuma likumā otrajā lasījumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu, kas attiecas uz plastmasas un stikla pudelēm un skārdenēm.
Organizācijās atgādināja, ka depozīta sistēmas mērķis ir papildināt esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, pievēršoties redzamākajam un bīstamākajam iepakojumu veidam, dzērienu iepakojumiem, kam ir augstākais risks tikt izmestiem dabā, ūdeņos un pilsētvidē. AS "Latvijas valsts meži" dati liecina, ka ik gadu no mežā savākto atkritumu tilpuma 70% veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Savukārt piena produkti iepakojumi - tetra pakas, kā arī citi neskaitāmi PET iepakojuma veidi - jau tiek atgriezti pie mājām esošos konteineros, kur tie tiek nodoti tālākai pārstrādei, tāpēc tos nevajadzētu iekļaut depozīta sistēmā.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks teica, ka piena produktu iepakojumu nodošana radītu higiēnas riskus citiem taras pieņemšanas automātos ievietotajiem iepakojuma veidiem un tirgotājiem, kuru telpās tiek izvietoti depozīta sistēmas savākšanas punkti. "Piena produkti salīdzinoši ātri bojājas un to atliekas saglabājas iepakojumos, savukārt iepakojumu mazgāšana nebūtu lietderīga no energoefektivitātes un emisiju viedokļa," viņš sacīja.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Inārā Šure teica, ka tādus produktus kā šampūnus var klasificēt kā ķīmiskos atkritumus, kuru apsaimniekošana ķīmiskā piesārņojuma riska dēļ nevar būt tirgotāju atbildība - tas nozīmētu, ka šādi punkti nevarētu atrasties veikalos. Problēmas radītu arī taras automātu pielāgošana paplašinātajai sistēmai. Klasiskajām taras pieņemšanas iekārtām ir trīs dažādi nodalījumi skārdenēm, PET un stikla pudelēm. Taras pieņemšanas automātu pielāgošana paplašinātajai depozīta sistēmai radītu papildu izmaksas, kas iekļauj 5000-10 000 eiro papildu nodalījumu izveidošanai, kā arī automāti aizņemtu vairāk vietas tirgotāju telpās un būtu nepieciešama biežāka iekārtu apkope," viņa sprieda.
Pārtikas un dzērienu ražotāji norādīja, ka atbilstoši grozījumiem Iepakojuma likumā Latvijā plānotā depozīta sistēmai ietvers trīs dažādus iepakojuma veidus salīdzinājumā ar vairākām citām valstīm, kur depozīta sistēma ietver tikai daļu no šiem iepakojuma veidiem, piemēram, Norvēģijā un Somijā sistēma ietver PET pudeles un skārdenes, bet Nīderlandē - tikai PET pudeles. Tikmēr vairākas valstis, kur depozīta sistēma darbojas jau ilgstoši, ir apspriedušas iespēju to paplašināt, galvenokārt iekļaujot tajā stiprā alkohola dzērienu iepakojumu. Tomēr tas nav izdarīts ekonomisku apsvērumu dēļ.
Vienlaikus nozares pārstāvji norādīja, ka sistēmas radīšana netraucē tās paplašināšanu nākotnē, bet sistēmas kavēšana, kas ir atkritumu pārstrādātāju interesēs, kuri zaudēs kontroli pār vērtīgākajām izejvielām, Latvijas dabai un arī ražotājiem nodarīs lielu kaitējumu.
Lai efektīvi risinātu dažādu sadzīves preču iepakojuma savākšanas problēmu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Iepakojuma asociācija un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija pirmdien parakstīs sadarbības memorandu par inovatīvas, ekonomiski izdevīgas, paplašinātas iepakojuma depozīta sistēmas Latvijas iedzīvotājiem izstrādi.
