Eksperts: Jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs būs diezgan fragmentēts

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Andris Sprūds
Andris Sprūds Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunais Eiropas Parlamenta (EP) sastāvs būs diezgan fragmentēts, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Pēc Sprūda domām, lai gan antieiropeiskās un radikālās partijas nav saņēmušas vairuma vēlētāju atbalstu, rezultātu sadalījums pa valstīm vienalga ir ļoti fragmentēts. Viņaprāt, pārstāvētajiem spēkiem nebūs viegli vienoties par turpmāko sadarbību un amatiem, piemēram, Eiropas Komisijā, un jaunievēlēto vidū sāksies politiskā kaulēšanās.

Sprūds norādīja, ka rezultāti neliecina par populistu "uzvaras gājienu", lai gan atsevišķās valstīs tieši šīs partijas ieguvušas vēlētāju lielāko atbalstu. Kā piemērus viņš minēja Franciju, kur līderos izvirzījusies Marinas Lepēnas partija, un Lielbritāniju, kur uzvarējusi "Brexit" cieši atbalstoša partija. "Nevar teikt, ka populisti neko nav dabūjuši, un viņus nedrīkst nenovērtēt. Atsevišķās valstīs viņi ir vadošie, kas nozīmē, ka zināms eiroskepticisms ievēlēto vidū pastāv," pauda Sprūds.

Runājot par to, kā Latvijas ievēlētie pārstāvji varētu iekļauties EP sastāvā, eksperts norādīja, ka deputāti savā starpā "sadalīsies", jo pārstāv dažādus politiskos spēkus un idejas.

Viņš pauda viedokli, ka Latvijas pārstāvji integrēsies sev ideoloģiski tuvākajās grupās. "Saprotams, ka viņi nedrīkstētu aizmirst par daudziem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem - daudzgadu budžetu un citām lietām, taču tas, ka visi astoņi darbosies vienotā veselumā, tā nebūs," teica Sprūds.

Kā pozitīvu tendenci eksperts minēja to, ka Latvijas deputāti integrēsies teju visās vadošajās grupās, kas nozīmē, ka visos flangos varētu tikt pārstāvētas valsts intereses. "Ar zināmu jautājuma zīmi gan ir "Saskaņa", proti, cik ļoti viņi ir sociāldemokrāti," piebilda eksperts.

Sprūds sprieda, ka ir liela varbūtība, ka EP koalīcija būs tāda pati kā līdz šim, taču neizslēdza iespēju, ka tiks ieviestas arī pārmaiņas. "Izmaiņas var rasties politiskās kaulēšanās laikā, jo patlaban EK vadītāja, Eiropas Padomes un Parlamenta vadītāja amats ir Eiropas Tautas partijai. Skaidrs, ka tas tā nepaliks. Liberāļiem ir visas tiesības pretendēt uz kādu amatu, taču nevar izslēgt, ka kompromisa dēļ amatus var ieņemt arī sociālisti," sprieda eksperts.

Viņš arī norādīja, ka pie tik fragmentēta EP sastāva nevar izslēgt scenāriju, ka arī Latvijas pārstāvji varētu ieņemt kādu vadošu amatu.

Sprūds norādīja, ka, vērtējot kopējo vēlētāju aktivitāti ES, tā ir palielinājusies, kas esot laba ziņa. "Tas nozīmē, ka, pat ja iedzīvotāji ne vienmēr ir laimīgi par to, kas notiek, viņi ir gatavi piedalīties vēlēšanās. Pārsniegt 50% aktivitāti ir labs rādītājs," teica eksperts.

Kā ziņots, pirmie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti ir apstiprinājuši, ka abas lielākās politiskās grupas kreisi centriskajā un labēji centriskajā spārnā ir cietušas zaudējumus, savukārt liberāļiem un zaļajiem bijuši ieguvumi, un jau pēcvēlēšanu naktī sākās centieni veidot jauno vairākumu.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka abi lielākie bloki - labēji centriskā Eiropas Tautas partija un kreisi centriskie sociālisti un demokrāti - zaudējuši tradicionālo vairākumu EP. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu