Bailes un nepietiekami daudz naudas jeb šķēršļi, kas kavē īstenot sapni par savu mājokli (16)

Nekustamā īpašuma tendences tuvākajos gados

Urbāniste Evelīna Ozola prognozē, ka dzīvojamajai telpai samazinoties, ļoti nozīmīgs faktors būs tas, vai dzīvoklis būs atbilstoši iekārtots un ērts.

“Domāju, ka cilvēki kļūs kritiskāki attiecībā uz apkārtējo pilsētvidi. Daudzi, kas iegādājušies mājokli tālu no parkiem un skolām, sapratīs, ka apkārtējai infrastruktūrai ir liela nozīme. Jācer, ka mainīsies kopējā plānošana gan Rīgā, gan citās pilsētās, veiksmīgāk nodrošinot sabiedrisko transportu,” sacīja Ozola.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka liela nozīme būs Rīgas centrā atjaunojamo māju atjaunošanai, jo šādu ēku īpatsvars pieaug. To veicina ne tikai pašvaldības iesaiste māju renovēšanā.

“Aug to cilvēku skaits, kas var atļauties dzīvot Rīgas centrā, kas var atļauties pirkt tur dzīvokli. Runājot par citām vietām Latvijā, vietām notiek jaunu mājokļu būvniecība. Šo vietu skaits nav liels – tās pārsvarā ir Valmiera, Ventspils un Liepāja, kas atrodas ārpus Rīgas ekonomiskā reģiona, kurā atrodas arī Tukums un Jelgava,” saka Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka Latvijā ir augsta mājokļu un iedzīvotāju skaita attiecība – iedzīvotāju skaits, domājams, nesamazināsies, taču arī nepieaugs, turklāt – tiek būvēti arī jauni mājokļi.

“Ja cilvēkus neapmierina esošie mājokļi, kur viņi dzīvos, tad kaut kas kādreiz paliks lieks. Un liekas kļūs daudzdzīvokļu mājas nelielajās apdzīvotajās vietās, kā arī ar laiku – viensētas, kas savu laiku jau ir nokalpojušas,” tā Strautiņš.

Tikmēr “Luminor” Mājokļu finansēšanas eksperte Ingūna Krieva saka, ka cikliskums ļoti labi redzams arī bankā. Pirmo cilvēks nopērk dzīvokli, jo ir nepieciešams pirmais mājoklis, pēc tam ģimenes pieauguma dēļ, tiek novērtētas citas vajadzības, tādēļ liela daļa meklē iespējas pirkt vai būvēt privātmāju.

“Domāju, ka ieguvēji būs tās pašvaldības, kurās ir attīstītāks teritoriālais plānojums un labāka infrastruktūra.

Šobrīd ļoti labi var redzēt tos rajonus, kur jau tiek plānota teritorijas izmantošana un infrastruktūra,” saka Krieva. Viņa norāda, ka daudzi cilvēki pārdod savu pirmo mājokli, lai iegādātos lielāku mājokli, izvērtējot arī konkrētā rajona plānojumu un iespējas.

“Latio” mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze saka, ka vidējā dzīvojamā platība samazinās. Ja runā par dzīvokļiem, tad ļoti svarīga ir apkārtējā infrastruktūra, piemēram, transporta un skolu pieejamība.

“Centrs patiesībā vairs nav elitārs. Dzīvošana centrā vairs nav nekas karalisks, jo tur dzīvokli var atļauties arī cilvēks ar vidusmēra ienākumiem. Notiek rekonstrukcijas, kurās lielāki dzīvokļi pārtop par mazākiem. Tas ir virziens, kurā pašlaik virzāmies,” pauž Sniedze.

Runājot par īsto brīdi mājokļa iegādei, Sniedze norāda, ka tas brīdis “ir tad, kad vajag mājokli”.

“Piemēram, kad piedzimst bērns un cilvēki kāpj viens otram uz galvas, ir vajadzība pēc jauna mājokļa. Brīdis ir jābalsta arī uz saviem ienākumiem un savu spēju loģisku izsvēršanu,” tā Sniedze.

Tāpat mājokļu kredītu konsultāciju skaits ir pieaudzis, taču ne visi klienti pērk mājokļus. “Klienti nāk uz konsultācijām, lai iegūtu pārliecību, lai saprastu, vai tiešām ir īstais brīdis savam mājoklim. Domāju, ka ar to nav kur steigties, bet ir vērts atnākt parunāties. Šobrīd ir lielas iespējas izvēlēties, un pagaidām viss [nekustamā īpašuma tirgū] ir stabili un mierīgi,” saka Krieva.

Galvenie šķēršļi jauna mājokļa iegādei

Viens no galvenajiem šķēršļiem mājokļa iegādei ir pirmās iemaksas pieejamība. Cilvēki savā ikdienas dzīvē visbiežāk nepadomā par to, ka būtu nepieciešams veidot uzkrājumus.

“Tomēr, ja ir kāda vēlme iegādāties mājokli, tad cilvēks jau saprot, kas viņam ir jādara.

Lai arī pirmā iemaksa ir lielākais šķērslis, tomēr pēdējā laikā tam ir daudz risinājumu, piemēram, arī atbalsta programmu izmantošana.

Varbūt cilvēkiem nav pietiekami daudz informācijas, taču, aizejot uz banku, var rast risinājumu katrai situācijai,” saka Krieva.

Viņa saka, ka pēdējā laikā šķēršļu mājokļa iegādei kļūst arvien mazāk. Tomēr liela nozīme ir kvalitātei, kā dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas savu mājokli būvēt paši.

“Tiem klientiem, kuri ir otrā īpašuma meklējumos, situācija ir diezgan atvieglota, jo esošais īpašums var būt par daļu no pirmās iemaksas nākamā īpašuma iegādei,” pauž Krieva.

Tikmēr Sniedze uzskata, ka galvenais šķērslis ir tieši kvalitatīva piedāvājuma trūkums ārpus Rīgas un Pierīgas. “Ja skatās Rīgā, šeit tiek celti dažādi jauni projekti, tomēr arī tiem trūkst tāda plānojuma un infrastruktūras, kas patiesi nepieciešama cilvēkiem,” pauž Sniedze.

Faktori, kas jāņem vērā, iegādājoties mājokli

Uz banku nevajadzētu baidīties nākt arī bez izpildīta “mājasdarba”, jo konsultācijā tas tiek izpildīts – klientam jāsaprot, kāda ir aptuvenā summa, par kādu vēlas iegādāties mājokli, kāda ir kredītzona. Nonākot pie potenciālās kredīta summas, banka klientam palīdz saprast, kāds īpašuma veids būtu labākais un piemērotākais.

“Konsultācijas laikā tiek sastādīts arī plāns ar tālākiem soļiem.

Tāpēc klientam noteikti nevajadzētu baidīties tikties ar bankas speciālistiem, jo tas ir cilvēks, kurš ikdienā ar to strādā un bez problēmām var palīdzēt tikt skaidrībā ar dažādiem jautājumiem,” saka Krieva.

Arī Sniedze pauž, ka cilvēkiem nav jābaidās, bet ir jārunā un jāsaprot, kāda veida nekustamais īpašums būs piemērotāks, ko iegādāties.

Kādēļ labāk iegādāties mājokli, nevis to īrēt?

Strautiņš pauž, ka nekustamais īpašums ir viens no senākajiem veidiem, kā uzkrāt savu bagātību.

“Latvijai ir raksturīgi, ka liela daļa no cilvēku bagātības tiek ieguldīta nekustamajā īpašumā. Finanšu aktīvu kopējais aktīvs ir diezgan neliels, bet mājokļu ir daudz un tie ir vērtīgi. (..) Tāpat mājokļa iegādes procesā tiek iegūta dzīves telpa, ko iespējams attīstīt pēc savām vēlmēm. Visam dzīvē ir savi mīnusi. Ar savu īpašumu nav tik viegli pārcelties no vienas vietas uz citu, bet citādi – mājokļa iegāde ir finansiāli saprātīga izvēle,” pauž ekonomists.

Savukārt Sniedze saka, ka pērn veiktā pētījumā atklāts, ka nozīmīga daļa – gandrīz puse mileniāļu paaudzes cilvēku Rīgā un Pierīgā ir gatavi iegādāties savu mājokli un nebaidās uzņemties par to saistības.

“Vēl viens nozīmīgs faktors – nevēlēšanās maksāt kādam citam. Īrei parasti cilvēki izvēlas kaut ko vienkāršāku un lētāku, piemēram, padomju laika sērijveida dzīvokļus. Bet iegādei cilvēki meklē kaut ko, kas būtu kvalitatīvs ilgtermiņā,” saka Sniedze.

“Ekonomiskais pamatojums – par sērijveida dzīvokli maksājums būs vidēji 250 eiro mēnesī. Iespējams, ka par īres dzīvokli šī summa būs lielāka. Tāpēc ilgtermiņā šāds ieguldījums atmaksājas, ja par šādu summu var iegādāties savu mājokli, ko attīstīt,” norāda Krieva.

Brīdis, kad mājokļa pircēji uztraucas visvairāk

Bankas mājokļu finansēšanas eksperte saka, ka tad, kad jau tiek slēgts kreditēšanas līgums, klienti visvairāk uztraucas, jo tad seko birokrātiskas procedūras, piemēram, zemesgrāmata.

“Šajā brīdī cilvēks vēlas saņemt atbalstu un apzināties, ka viss ar dokumentiem ir pareizi, mājoklim nav nekādu apgrūtinājumu, vai tas ir droši. Sākumā cilvēkam liekas, ka viss ir skaidrs un viss ir stabili, bet jau dokumentu kārtošanas posmā rodas tas uztraukums,” saka Krieva.

Sniedze saka, ka īpašuma iegāde ir ļoti atbildīgs process, kas “nav tik vienkārši, kā nopirkt jogurtu”. Vidējais termiņš, kad cilvēks ievācas savā dzīvoklī, ir trīs līdz četri mēneši – šajā laikā tiek nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes.

“Protams, tajā procesā var būt kāpumi un kritumi, tāpēc ir būtiski būt informētam un skaidri definēt savas intereses, kā arī virzīties uz nosprausto mērķi!” tā Sniedze.

Eksperti norāda, lai sakrātu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei Rīgā, iedzīvotājiem, kuri krāj vienatnē, nepieciešami vismaz 18 mēneši. Bet tiem, kuri var izmantot atbalsta programmu “Altum”, piemēram, jaunajai ģimenei, šis uzkrājumu veidošanas laiks var būt pat seši mēneši.