ANO pieprasa atbrīvot divus policijas operācijā Kosovā ievainotos darbiniekus (1)

Šos divus cilvēkus, no kuriem viens, kā paziņojusi Maskava, ir Krievijas pilsonis, policija aizturēja pārsvarā serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos operācijā, kas bijusi vērsta pret organizētās noziedzības grupējumiem.

ANO darbinieki "tika nogādāti slimnīcā ievainojumu ārstēšanai", teikts ANO misijas Kosovā (UNMIK) paziņojumā.

Misijas vadītājs Zahirs Tanins brīdināja, ka kaitējums, kas nodarīts ANO personālam, izraisīs "visaugstāko diplomātisko un starptautiski tiesisko reakciju".

Maskava nosodīja "šokējošo incidentu" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot UNMIK darbinieku, kuram ir Krievijas pilsonība, norādot, ka viņam ir arī diplomātiskā imunitāte.

Kā žurnālistiem sacīja Kosovas prezidents Hašims Tači, Krievijas pilsonis "maskējies aiz diplomāta aizsega" un aizturēts, jo "mēģinājis Kosovas policijai traucēt" veikt tās pienākumus.

Kosovas likumsargi jau iepriekš ziņoja, ka Kosovas ziemeļdaļā pret organizēto noziedzību vērstā operācijā policija saskārusies ar "bruņotu pretestību", kurā ievainots viens policists.

Incidents noticis serbu apdzīvotajā Ziemeļmitrovicā.

Reida laikā policija aizturēja "vairākus policistus un vairākus civiliedzīvotājus", kas tiek apsūdzēti par dažādiem likumpārkāpumiem, tostarp dalību noziedzīgā grupējumā, kontrabandu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un kukuļošanu, paziņojusi Kosovas policija.

"Pretošanās dēļ Ziemeļmitrovicā ir ievainots policists, bet viņa dzīvībai briesmas nedraud," piebilsts izplatītajā paziņojumā.

Tikmēr kāda Serbijas amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma, ziņu aģentūrai AFP izteikusies, ka apšaude notikusi arī etnisko serbu apdzīvotajā Zubinpotokā, kas atrodas netālu no Mitrovicas.

Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs sociālās saziņas vietnē "Facebook" paziņoja, ka policijas operācija notiekot "visā Kosovā, vēršoties pret personām, kas iesaistītas kontrabandā, organizētajā noziedzībā un citos kriminālnoziegumos".

Kopš atdalīšanās no Serbijas 1998.-1999.gada kara laikā Kosovai ir grūtības nostiprināt savu varu etnisko serbu kopienās, kas joprojām ir lojālas Serbijai.

Kā ziņots, reaģējot uz ziņām par Kosovas policijas operāciju, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs izsludinājis armijā pilnas gatavības stāvokli.

Serbija kontroli pār Kosovu zaudēja pēc NATO intervences 1999.gadā. Belgrada joprojām neatzīst 2008.gadā vienpusējā kārtā pasludināto Kosovas neatkarību.

Eiropas Savienība uzstāj, ka kaimiņvalstīm ir jānormalizē attiecības, ja tās vēlas turpināt ceļu uz iestāšanos blokā. Tomēr biežie diplomātiskie strīdi kavē sarunas un aptur progresu.

Krievija ir svarīgs Belgradas sabiedrotais un Kosovas valstiskumu neatzīst.