Vairāki LU darbinieki apstrīdējuši rektora vēlēšanu procedūru

Latvijas Universitātes pašreizējais rektors Indriķis Muižnieks

FOTO: Ieva Makare/LETA

Vairāki Latvijas Universitātes (LU) darbinieki šodien iesnieguši sūdzību rektora vēlēšanu organizācijas komisijai, kurā apstrīd LU rektora vēlēšanu procedūru, proti, gan balsu interpretāciju, gan vēlēšanu rezultāta gala paziņojumu, aģentūrai LETA apstiprināja LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga.

24. maijā LU Satversmes sapulces dalībnieki par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti ievēlēja profesoru Indriķi Muižnieku. Pret Muižnieku nobalsoja 143 dalībnieki, bet divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Savukārt par otru pretendentu profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Strada-Rozenberga stāstīja, ka Satversmes sapulces dalībnieki rosinājuši juristiem sagatavot sūdzību. Kad tā bijusi gatava, to parakstījuši vairāk nekā 45 dalībnieki no vairākām LU fakultātēm.

Sūdzības autori nepiekrīt traktējumam, ka rektors var tikt ievēlēts ar 141 balsi "par" un 143 balsīm "pret", uzskatot, ka ir jābūt pozitīvam bilances balsojumam, proti, nevar būt tā, ka negribētāju ir vairāk, īpaši ņemot vērā to, ka biļetenā jautājums bija "svītrojiet nevēlamo kandidātu", sacīja Strada-Rozenberga.

Satversmes sapulces dalībnieki nav mierā arī ar to, kā tika paziņoti vēlēšanu rezultāti - vienu paziņoja balsu skaitīšanas komisija, bet otru Satversmes sapulces vadītājs. Abi šie paziņojumi rezultatīvajā daļa nesakrita. "Viens bija atzīt par neievēlētu nevienu, bet otrs - par rektoru ievēlēts Muižnieks. Mēs uzskatām, ka šādā situācijā vajadzēja vismaz diskutēt uz vietas Satversmes sapulcē un lemt par turpmāko rīcību," teica Strada-Rozenberga.

Viņa pauda cerību, ka rektora vēlēšanu organizācijas komisija izskatīs sūdzību un lems par turpmāko rīcību.

Strada-Rozenberga personīgi uzskata, ka tiem subjektiem, kuriem ir pilnvaras - rektoram, studentu pašpārvaldei, padomnieku konventam vai 1/3 no Satversmes sapulces dalībniekiem, būtu jāsasauc ārkārtas Satversmes sapulce, lai atrisinātu izveidojošos situāciju.

Viņa apstiprināja, ka kopš iepriekšējām rektora vēlēšanām 2015.gadā LU rektora vēlēšanu nolikumā nav veiktas būtiskas izmaiņas.

Kā ziņots, pirms vēlēšanām starp pusēm iezīmējās asa, tostarp gana netīra cīņa, piemēram, tika paziņots, ka LU esot saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem. Bērziņš pēc šāda soļa pieļauj iespēju vērsties tiesā saistībā ar LU vadības izdarīto kaitējumu viņa reputācijai.

Satversmes sapulces dienas kārtībā ir sapulces organizācijas komisijas priekšsēdētāja ziņojums, Muižnieka atskaite, LU Senāta priekšsēdētāja Māra Kļaviņa atskaite, rektora vēlēšanas, Senāta vēlēšanas, kā arī Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanas.

Saskaņā ar LU Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēlē amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas.

Uz augšu