Latvijā vides raksturlielumi un iedzīvotāju labklājība kopš 2000.gadu vidus ir būtiski uzlabojušies apstākļos, kad ekonomikā bija noturīga izaugsme un samazinājās iedzīvotāju skaits, tomēr ir jādara vairāk, lai vides jautājumos nodrošinātu tuvināšanos attīstītākām ekonomikām, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju.
Tajā secināts, ka galvenie progresa virzītājspēki bija Eiropas Savienības (ES) vides kopīgo tiesību un pienākumu īstenošana un lielas investīcijas, tomēr ir jādara vairāk, lai vides jautājumos nodrošinātu tuvināšanos attīstītākām OECD ekonomikām. "Joprojām ir augsts nabadzības, nevienlīdzības un reģionālo atšķirību līmenis. Attīstības plānošanas cikls laikam pēc 2020.gada sniedz iespēju labāk saskaņot vides mērķus ar ekonomikas attīstības mērķiem," norāda OECD.
Pārskatā minēts, ka Latvijai ir būtiskas iespējas paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku un vairāk ietverošu mazoglekļa ekonomiku. Lai to panāktu, ir labāk jāizmanto vides nodokļi un nodevas, jāuzlabo ar vidi saistītās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte un jāinvestē novatoriskās iespējās.
Pārskatā uzsvērts, ka Latvijai ir jāturpina virzība uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu klimata jomā. Kopš 2000.gadu vidus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir nedaudz samazinājušās, jo ir uzlabojusies energoefektivitāte un palielinājusies atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana.
Vienlaikus OECD eksperti secinājuši, ka atjaunojamie enerģijas avoti nodrošina 40% no Latvijas enerģijas vajadzībām, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD.
Tostarp pārskatā teikts, ka koksnes biomasa ir galvenais valsts enerģijas avots, kas atspoguļo bagātīgos mežu resursus. Tomēr lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars ir pieaudzis līdz apmēram ceturtajai daļai no kopējā apmēra, un paredzams, ka šādas emisijas turpinās palielināties, pieaugot lauksaimnieciskajai ražošanai un slāpekļa mēslojuma izmantošanai.
Pieaugot mežizstrādes apmēriem un mežiem novecojot, samazinās mežu spēja neitralizēt SEG emisijas, tomēr Latvija, visticamāk, sasniegs 2020.gada SEG mazināšanas mērķi, secinājuši OECD eksperti.
Taču, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā atbilstoši Parīzes nolīgumam, būs pilnīgi un savlaicīgi jāīsteno plānotie pasākumi enerģētikas, celtniecības, transporta un rūpniecības nozarē, kā arī jāveic papildu pasākumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, norāda OECD.
Pārskatā teikts, ka Latvijai ir jānovērtē sinerģija un kompromisi starp biomasas izmantošanu un politikas mērķiem, kas saistīti ar klimatu, gaisa piesārņojumu, ūdeni, zemes izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, un jākonsolidē valsts sasniegumi ūdens resursu apsaimniekošanā un gaisa pārvaldībā.
OECD iesaka Latvijai izstrādāt klimata pārmaiņu mazināšanas plānu, kurā noteikts katras ekonomikas nozares ieguldījums SEG emisijas mazināšanā un pakāpeniski sasniedzami arvien augstāki mērķi atbilstoši Parīzes nolīgumā noteiktajiem.
Tāpat OECD iesaka uzlabot zināšanas par pieejamajām SEG mazināšanas iespējām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kā arī izvērtēt vietēji ražota biokurināmā un biodegvielas izmantošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem, kā arī ieguvumus no tā.
Pārskatā secināts, ka lielākajai daļai cilvēku Latvijā ir pieejami labi ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi, lai gan lauku teritorijās šādu cilvēku īpatsvars ir mazāks. Tomēr ūdens apsaimniekošanas infrastruktūra noveco un nolietojas, brīdina OECD eksperti. Notekūdeņu novadīšana un difūzais piesārņojums no lauksaimniecības arvien vairāk apdraud ūdensobjektus.
OECD eksperti arī secinājuši, ka gaisa piesārņojums Latvijā ir būtiski samazinājies, bet ir jāpastiprina gaisa piesārņojuma kontroles pasākumu īstenošana, jo apmēram 90% iedzīvotāju vēl aizvien ir pakļauti tādam smalko cieto daļiņu līmenim, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas noteikto lielumu.
Turpmākai situācijas uzlabošanai OECD eksperti iesaka uzlabot un paplašināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu, uzlabot ar gaisa kvalitāti saistīto rīcību programmu efektivitāti Rīgas reģionā, lai mazinātu emisijas no transportlīdzekļiem, rūpniecības iekārtām un mājsaimniecībām, kā arī pilnveidot ūdenstilpju monitoringu un novērtēšanu.
Tāpat OECD rekomendē papildus ES finansējumam izmantot valsts publiskās un privātās investīcijas, lai atjauninātu ūdenssaimniecības infrastruktūru un nodrošināt autonomo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām vides jomā.
