19. gadsimta beigās tika izgudrota brīnumaina ierīce – telefons. Tomēr ideja par pazemes kabeļu tīklu, kas savienotu šīs vērtīgās ierīces, inženieriem gan neienāca prātā.
Absurdais Stokholmas telefona tornis 1890. gadā (1)
Tehnoloģiju trūkuma dēļ, katram telefonam toreiz bija nepieciešama fiziska līnija, kas savienoja to ar telefonu centrāli, kur zvans tālāk tika manuāli aizvadīts līdz tā saņēmējam. Telefonu popularitātes straujā pieauguma rezultātā, inženieriem nācās uzbūvēt daudzus milzīgus un neglītus torņus, kas uz saviem pleciem balstīja tūkstošiem kabeļu.
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā telefona centrāles tornis bija “Telefontornet”. Tas bija gigantisks, 1890 gadā celts tornis, kas savienoja aptuveni 5000 telefona līnijas uz visām debespusēm.
Vien paskatoties uz torņa fotogrāfiju, var viegli iedomāties, cik absurda un bīstama bija šāda būve un metode kopumā. Nav brīnums, ka viss, kas ar to varēja noiet greizi, arī nogāja. Vētras un ugunsgrēki bija tika daži no torņa “ienaidniekiem”.
Par laimi, telefonu tīkli ātri vien attīstījās un līdz 1913. gadam “Telefontornet” jau bija nomainījusi daudz vienkāršākas tehnoloģijas. Pats tornis gan tika nojaukts tikai 1953. gadā, kad tas cieta ugunsgrēkā.
Tajā laikā izmantot telefona sniegtos pakalpojumus bija ļoti dārgs prieks, tāpēc to atļauties varēja tikai bagātie pilsētas iedzīvotāji. Pirmajai publiskajai telefona centrālei Zviedrijā sākumā bija tikai 121 klients.