Vēlēšanu iecirkņu locekļu atalgojumu varētu pielīdzināt vidējai darba algai valstī

Viņa norādīja, ka pie jautājuma par vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu atalgojumu būs jāatgriežas 2021.gadā, gatavojoties 2022.gada Saeimas vēlēšanām.

Bērziņa skaidroja, ka 2018.gadā vidējā darba alga bija 1004 eiro, kas nozīmētu, ka stundas likmei vajadzētu būt 5,98 eiro. Savukārt tikko notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās iecirkņa komisijas loceklim noteiktā stundas likme bija 3,2 eiro.

Atlīdzībai 2019.gada EP vēlēšanās (bez papildus piešķirtā finansējuma četru stundu darba pagarinājumam) bija paredzēti 2,08 miljoni eiro, informēja CVK. Ņemot vērā iepriekšminēto vēlamo pieaugumu, papildu būtu nepieciešami 1,8 miljoni eiro, norādīja Bērziņa.

Viņa uzsvēra, ka šis jautājums noteikti būs jāskaņo ar visām iesaistītajām pusēm - gan Finanšu ministriju, gan Saeimas Budžeta un finanšu (naudas) komisiju, gan jāpārrunā par vēlēšanu jomu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tāpat CVK locekļi varētu skaidrot atalgojuma palielināšanas nepieciešamību savās frakcijās, teica CVK vadītāja.

Viņa skaidroja, ka jautājums ir jāskata kompleksi arī ar vēlēšanu iecirkņa komisiju pienākumu un atbildības pieaugumu. Piemēram, Saeimas vēlēšanās ieviešot vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē vai arī izvēloties kādu citu tehnisku risinājumu, lai nodrošinātu vēlētāju, kuru rīcībā ir tikai personas apliecības jeb eID karte, iespējas piedalīties vēlēšanās.

Bērziņa piebilda, ka tuvākās vēlēšanas Latvijā ir pašvaldību vēlēšanas 2021.gadā, taču šajās vēlēšanās pašvaldību un vēlēšanu iecirkņu komisijas tiek finansētas no pašvaldību budžetiem, un vēlēšanu komisijas locekļu atalgojuma likmes nosaka domes, izvērtējot savas finanšu iespējas.