Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs mazinājies

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas, piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad "Signet Bank" 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Viņš atzīmēja, ka pašlaik banku sektors Latvijā ir nosacīti sadalīts trijās daļās.

"Viena daļa ir tradicionālās vietējā tirgus bankas, kuras pieder Skandināvijas un ASV īpašniekiem un apkalpo 80-90% no vietējā biznesa. Taču šo banku tirgus daļa pašlaik samazinās, un lielā mērā tas ir saistīts ar mātesbanku lēmumiem, kuras, redzot situāciju Latvijā, lemj par risku samazināšanu, atbrīvošanos no noteiktiem klientiem, kreditēšanas piebremzēšanu utt. Otrs segments ir nacionālā kapitāla bankas, kur lielākā daļa kapitāla pieder Latvijas baņķieriem. Vēsturiski šīs bankas lielā mērā bija koncentrējušas savu darbību uz nerezidentu apkalpošanu, jo tādi bija spēles un dzīves noteikumi. Tā kā tagad noteikumi ir kardināli mainījušies, tiek meklēti citi darbības virzieni. Visas šīs bankas ir atradušas jaunas darbības nišas - cik tās ir labas vai sliktas, laiks rādīs, taču uzdevums atbrīvoties no augsta riska klientiem faktiski ir izpildīts. Šis banku klasteris pašlaik aktīvi aizpilda tās nišas, kuras atstāj skandināvu bankas. Trešā daļa ir bankas, kuras pieder uzņēmējiem no tā saucamās augsta riska zonas - no Krievijas, no Ukrainas. Te ar katru banku ir savs stāsts, bet lielākā daļa grib savu biznesu vai nu pārdot, vai pārcelt uz kādu citu jurisdikciju. Tādēļ es domāju, ka mēs jau pēc pāris gadiem redzēsim, ka šis banku klasteris būtiski sašaurināsies. Cik banku paliks, es nezinu, bet to skaits noteikti būs mazāks nekā šodien," sacīja Idelsons.

Viņš arī pauda viedokli, ka Latvijas banku sektora transformācijas rezultātā vietējā kapitāla bankām turpmāk būs lielāka loma, jo tās ir dinamiskākas un vieglāk pielāgojas vietējo klientu vajadzībām.

"Mēs katru dienu atveram jaunus kontus. Šie klienti no kaut kurienes rodas. Es arī no savas pieredzes varu teikt, ka vienmēr ir klienti, kuri ar savu līdzšinējo banku ir neapmierināti un meklē labāku servisu. Tā ir konkurence," piebilda Idelsons.

Savukārt uz jautājumu, vai banka mēdz arī atteikt kontu atvēršanu vietējiem klientiem, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši. "Protams. Ir bijuši šādi gadījumi. Cilvēki, kuri ir saņēmuši atteikumu vienā divās bankās, jau paši zina, kur ir problēma. Arī mums ir bijuši gadījumi, kad nākas atzīt - riski ir par lielu, bet ir arī gadījumi, kad mēs secinām, ka sadarbība ir pārtraukta vai kredīts ir atteikts diezgan formālu iemeslu dēļ - bez rūpīgas visu faktoru un informācijas analīzes, iedziļināšanās konkrētā biznesa specifikā. Arī tā ir biznesa priekšrocība. Lielajās bankās diezgan bieži lēmumi tiek pieņemti vidējā menedžmenta līmenī. Mums diezgan daudzi gadījumi nonāk līdz Atbilstības komitejai, nevis izlemti klientu menedžeru līmenī," sacīja Idelsons.

Uz augšu