ASV un ES Tiaņaņmeņas slaktiņa 30.gadadienā aicina sniegt informāciju par upuriem (2)

Pilnīgas informācijas publiskošana būtu "mierinājums daudziem šīs vēstures tumšās lappuses notikumu upuriem", teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā, vienlaikus aicinot Pekinu atbrīvot cilvēkus, kas atrodas ieslodzījumā, jo iestājušies par cilvēktiesībām un lielāku brīvību.

Joprojām nav zināms, cik daudz cilvēku tika nogalināti Tjaņaņmeņas slaktiņā.

Ķīnas Ārlietu ministrija kritizēja Vašingtonas un Briseles aicinājumus sniegt pilnīgu informāciju par Tjaņaņmeņas slaktiņā bojāgājušo skaitu.

Ministrija arī pārmeta ES un ASV jaukšanos Ķīnas iekšējās lietās un aizspriedumainos uzskatos par Ķīnu.

Ministrijas preses pārstāvis konkrēti minēja ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo, kurš nodēvējis Ķīnu par vienpartijas valsti, kas neievēro cilvēktiesības.

Ministrijas preses pārstāvis apsūdzēja Pompeo par "ļauna uzbrukuma organizēšanu Ķīnas politiskajai sistēmai, Ķīnas cilvēktiesību un reliģijas iznīcināšanu" un "starptautisko attiecību pamata normu samīdīšanu".

Šie Ķīnas komentāri ir viena no retajām reizēm, kad valsts atzinusi, ka tajā ir notikuši demokrātijas atbalstītāju protesti. Ministrijas pārstāvis tos raksturoja kā "politiskus nemierus, kas notika pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.

"30 gadus senie notikumi joprojām rada nemieru mūsu sirdsapziņai un to cilvēku sirdsapziņai visā pasaulē, kas mīl brīvību," teikts paziņojumā.

Valsts departaments arī apliecināja cieņu protestētājiem, kas pauda pretestību komunistu valdībai, līdz tā laukumā iesūtīja tankus.

Protestētāji Pekinā un citās Ķīnas pilsētās "smagi cieta, iestājoties par labāku nākotni savai valstij", teikts paziņojumā, izsakot līdzjūtību ģimenēm, kas joprojām sēro par saviem tuviniekiem.

Tajā pieminēta organizācija "Tiaņaņmeņas mātes", kas, neraugoties uz lielu personisko risku, cenšas panākt taisnību.

Arī ES aicināja uz lielāku atklātību Tiaņaņmeņas slaktiņa lietā.

"Precīzi skaitļi par tiem, kas zaudēja dzīvību un tika aizturēti 4.jūnijā un tam sekojošajās represijās, tā arī nav apstiprināti un varbūt nekad nekļūs zināmi," teikts ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni paziņojumā.

"Atzīt šos notikumus un tos, kas saistībā ar Tiaņaņmeņas laukuma protestiem tika nogalināti un aizturēti, vai arī ir pazuduši, ir svarīgi nākotnes paaudzēm un kolektīvajai atmiņai," sacīts paziņojumā.

ES gaida, ka tiem, kas ir aizturēti protestu dēļ un par to pieminēšanu, tiks nodrošināts taisnīgs tiesas process, pauda Mogerīni. Viņa arī aicināja atbrīvot sešus cilvēktiesību aktīvistus un advokātus, kas šobrīd atrodas apcietinājumā.

Foto: Tiaņaņmeņas slaktiņa 30. gadadiena

1989.gada 4.jūnijā Ķīnas armija nošāva simtus, iespējams, pat tūkstošus, demokrātijas atbalstītāju protestu dalībnieku, kas piedalījās miermīlīgā demonstrācijā Pekinas Tiaņaņmeņas laukumā.

Ķīnā nav atļauts publiski apspriest 1989.gada 4.jūnija nakts notikumus, kad armija ar tankiem un bruņutransportieriem nogalināja protestētājus Pekinas Tiaņaņmeņas laukumā, kas pieprasīja demokrātiskas reformas un protestēja pret korupciju varasiestādēs.