Viedā Elfa! 24/7 kopā ar Latvijā vienīgo suni asistentu (1)

Sirdsstāsts
Foto: No personīgā arhīva
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X

“Viņa mani, tāpat kā es viņu, pieņem bez nosacījumiem. Viņa mani pieņem dažādos stāvokļos – priecīgu, bēdīgu, dusmās un izmisumā,” par savu uzticamo asistenti, suni Elfu, saka komunikācijas zinātņu doktorante Baiba Baikovska. Elfa ir unikāls suns, jo ir nevis invalīda pavadonis kā citi, bet gan asistents – tātad Elfai ir “augstāks izglītības grāds”. Suns asistents Baibu pavada uz ārzemēm un drīkst atrasties līdzās lidmašīnas salonā. Baiba ar Elfu ir nešķiramas kopš 2017.gada.

Baibu un Elfu varēs satikt arī šo svētdien, 9. jūnijā "Citādā dievkalpojumā".

Elfa prot visu – ieslēgt gaismu, atvērt durvis, nospiest podziņu pie luksofora, pacelt zemē nokritušas lietas. Suns palīdz Baibai noģērbties, pārsēsties un pārvietoties.

“Viņa pat mēģina mani uzmundrināt, kad redz mani raudam,” stāsta Baiba. “Kā tas notiek? Tad, kad man ir slikti, viņa uzreiz grib spēlēties un samīļoties. Un kāda tad tur vairāk bēdāšanās, ja viens brūns purniņš baksta, aicinot spēlēties, un astīte luncinās?”

Kad pirms sešiem gadiem Baiba pirmo reizi izlasīja Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” mājas lapā par Servisa suņu biedrību TEODORS, jaunā sieviete nolēma, ka vēlas suni – asistentu. Tobrīd Baiba pat nenojauta, kā Elfa mainīs viņas dzīvi. Kopā ar suni Baibas dzīve kļuvusi harmoniskāka un tajā ir vairāk prieka. “Kad pirmo reizi manī radās doma, ka būtu jauki, ja man būtu šāds suns, jo tādu biju redzējusi draudzenei no Norvēģijas, man radās arī ļoti daudzi jautājumi par suņa aprūpi un mūsu sadarbību. Tos arī uzdevu TEODORAM. Tad man atbildēja uz šiem ļoti daudzajiem jautājumiem, un es nolēmu, ka tas man būs daudz par daudz, jo tajā laikā arī strādāju ar kristīgu starptautisku studentu organizāciju “Agape studenti” un daudz ceļoju.” To visu Baiba uzrakstīja biedrībai, un kontakts pārtrūka uz kādu gadu.

Foto: personīgais arhīvs

Kādu dienu Baibas e-pasta kastītē iekrita biedrības kinoloģes vēstule. “Viņa pajautāja, vai mēs varētu satikties un visu izrunāt. Mēs satikāmies. Viņa ieradās ciemos pie manis, nevis viena, bet ar vēl vienu biedrības biedru un brīnišķīgu potenciālo suni pavadoni. Ieraugot Dīvu, visi mani jautājumi izzuda un es nolēmu, ka vēlos suni asistentu. Uzreiz pēc tikšanās rakstīju biedrībai iesniegumu, ka man šāds sunītis ir nepieciešams. Tā sākās gaidīšanas laiks. Līdz beidzot Elfa, kurai bija potenciāls kļūt par suni - asistentu, paaugās un viņu sāka trenēt. Interesanti, ka šajā posmā tieši suns izvēlas saimnieku.”

Foto: personīgais arhīvs

Kad Baiba ar Elfu satikās, jau kopš pirmā brīža bija skaidrs, ka starp meiteni un suni veidojas lielisks kontakts.

Tad sākās intensīvi treniņi – abām!

“Ņemot vērā, ka Elfa ir pirmais suns asistents Latvijā cilvēkam ar kustību ierobežojumiem Latvijā, tad šis mācīšanās process bija trīspusējs – mācījās trenere, mācījos es un mācījās Elfa. Mācības ilga divus gadus. Līdz beidzot varējām sākt dzīvot kopā. Tas tik bija piedzīvojums! Vairs nebiju savā dzīvoklī viena, bet ar Elfiņu, kurai nepieciešama mana uzmanība, par kuru jārūpējas. Kopš Elfas ienākšanas manā dzīvē esmu iemācījusies ļoti daudz, galvenokārt rūpes par viņu un līdz ar to arī par sevi. Es vairs nevaru atļauties pārstrādāties, jo viņa to jūt un viņai arī ir sliktāk, ja tā notiek. To redzu pēc viņas acīm un uzvedības. Un tad, kad pārāk daudz strādāju pie datora, viņa nāk un mani baksta, ka nu ir laiks pārtraukumam. Tā viņa arī rūpējas par mani. Sākumā man bija jāmācās pieņemt viņas palīdzību: es biju iemācījusies visu izdarīt pati, jo vēl pirms biju kļuvusi par kristieti, man ļoti svarīga bija mana neatkarība un pierādīšana citiem, ka es arī kaut kas esmu un ka varu darīt lietas, ka es neesmu “invalīde”. Bet ar Elfiņu man bija jāmācās ļaut viņai sev palīdzēt, piemēram, pacelt lietas, atnest tās, novilkt zeķes vai zeķubikses, ieslēgt, izslēgt gaismu, attaisīt durvis, palīdzēt piecelties no gultas, jo tas viss viņai sagādā neizsakāmu prieku (to es redzu pēc astes luncināšanas).

Es varu apgalvot, ka Elfa manā ceļojumā no “tu nebūsi nekas” uz “tu esi dārga un vērtīga” spēlē vienu no galvenajām lomām, jo viņa man māca, ka varu būt vāja, es varu nevarēt, jo tieši tāpēc viņa man ir, lai mēs kopā varētu.

Bet mums ar Elfu ir ne tikai nopietnie brīži, bet arī smieklīgie, piemēram, kad lidostas kontrolē man rāda dažādu suņu bildes, kamēr mani pārbauda vai kad lidmašīnā pret Elfu izturas kā pret karalieni, pat labāk nekā pret mani, jo viņai ūdens pienākas bez maksas, vai kad lekcijās, ko lasu un kur Elfa man vienmēr ir līdzi, viņa sāk tik skaļi krākt, ka pilnīgi klusā telpā studenti sāk smieties. Mēs ar Elfu esam kopā 24/7. Vairākas reizes man jautāts, kāpēc servisa suņi ir tik skaisti, bet viņus nedrīkst aiztikt.

Kāpēc servisa suņus nedrīkst aiztikt, nedrīkst ar viņiem veidot acu kontaktu un sarunāties?

Gluži vienkāršu iemeslu dēļ – tas viņus novērš no viņu darba pienākumiem, no cilvēka, kurš ir viņu misija. Ja suni novērš no darba, viņu pēc tam ir grūti atsaukt. Neredzīgu cilvēku tas var novest no ceļa, jo suns viņu ved pa konkrētu maršrutu, kas viņam iemācīts. Šāds suns ir gan palīgs, gan draugs.

Man Elfa vispirms ir draudzene un tikai tad asistente.

Tā nu mēs ejam ar Elfu pa dzīvi, izglītojot cilvēkus par servisa suņiem, un ir prieks redzēt, ka sabiedrība kļūst arvien saprotošāka. Paldies par to!”

"Citādais dievkalpojums" šogad "Teodors" sunīšiem

Vasarsvētkos kristīgā ticība svin to, ka Dieva Gars ir visā, kas ir. Nav nekā, kas nevarētu būt atvērts Dieva Garam, mīlestībai, cerībai, gaismai. Pats galvenais Dieva darbs šajā pasaulē ir panākt, lai katrs cilvēks varētu šeit justies mīlēts, pieņemts, saprasts, cienīts. Dieva lielais mērķis ir veidot šo pasauli par vietu, kur ikviens var pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Un to Dievs nevar bez mums un, izrādās, nevar arī bez suņiem. Kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka suns ir dzīvnieks, kurš var palīdzēt cilvēkiem ar redzes, kustību vai dzirdes traucējumiem, cilvēkiem ar epilepsiju vai diabētu, cilvēkiem, kuriem līdzās ir nepieciešams kāds uzticams un drošs pavadonis un asistents.

Šajos Vasarsvētkos mēs veltām Citādo dievkalpojumu servisa suņu biedrībai “Teodors”. “Teodors” nozīmē “Dieva dāvana”. Sevisa suņi patiešām ir kā Dieva dāvanas saviem saimniekiem. Tie ir viņu acis, ausis un rokas un saaug kopā ar viņiem kā viena dvēsele” saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Koncertā piedalīsies Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Renārs Kaupers, Daumats Kalniņš, Alise Joste, Kārlis Kazāks, Ainārs Mielavs, Dināra Rudāne, Lutera draudzes kvartets, Lutera draudzes jauniešu ansamblis un Lutera draudzes jauktais koris. Pēc dievkalpojuma būs iespēja apskatīt servisa suņus un ar kādiem no tiem arī nofotografēties. Būs arī gardumi un suvenīri!

Ikviens mīļi gaidīts svētdien, 9. jūnijā, plkst. 11.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalna ielā 3. Līdzi var ņemt servisa suņus vai suņus-asistentus, pārējie suņi šoreiz paliek mājās.

Ja vēlies ziedot suņu biedrībai "Teodors":

Biedrības bankas konts ziedojumiem:

banka: Swedbanka

nosaukums: Servisa suņu biedrība

(bez vārda: TEODORS)

reģistrācijas nr.: 40008208343

konta nr./IBAN: LV04HABA0551036537614

BIC/SWIFT: HABALV22

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu