Finanšu sektora attīstībai ir svarīga institūciju sadarbība un efektivitāte, kā arī produktīva un ilgtspējīga finanšu sektora nostiprināšana, trešdien konferences "Ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu" atklāšanā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
"Pēdējā laikā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā esam darījuši daudz, it īpaši regulējuma pilnveidošanā - gan kļūstot par OECD dalībvalsti, ieviešot Eiropas Savienības normas, gan piedaloties "Moneyval" izvērtējuma procesā. Tagad mūsu darba kārtībā nākamais loģiskais solis ir institūciju rīcībspējas, sadarbības un efektivitātes attīstība, kā arī produktīva un ilgtspējīga finanšu sektora nostiprināšana," uzsvēra Reirs.
Konferences atklāšanā piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš norādīja, ka noslēdzies būtisks posms Latvijas ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu. "Mēs esam spējuši īsā laikā mobilizēties un vienoties par neatliekamiem pasākumiem, un uzsākt to tūlītēju izpildi. Latvijas tiesību sistēma un tās likumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai ieviestu nulles toleranci pret naudas atmazgāšanu. Šobrīd vairāk par visu ir nepieciešama likumu proaktīva un neatlaidīga izpilde, ko nodrošina gudri un mērķtiecīgi profesionāļi," viņš sacīja.
Konference "Ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu" tika rīkota kā noslēguma pasākums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apmācību programmai", kas kopš 2017.gada tika īstenota sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Nīderlandes Finanšu izlūkošanas un izmeklēšanas dienestu (FIOD). Apmācību programma tika īpaši izstrādāta Latvijas tiesībsargājošo, tiesu sistēmas, uzraudzības iestāžu un citu kompetento institūciju kapacitātes stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku mazināšanā.
Apmācību programmas mērķis bija veicināt iesaistīto institūciju izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, padziļināt prasmes vairākās specifiskās jomās un ar praktisku projektu īstenošanu sekmēt lietu izmeklēšanu un pierādījumu iegūšanu.
"Eiropas līmenī informācijas apmaiņas stiprināšana starp uzraudzības iestādēm ir svarīga, bet beidzot tā ir vērsta arī uz to, lai nodrošinātu, ka noziedznieki nevar iekļūt finanšu sistēmā. Turklāt, ja šādi noziegumi notiek, tie tiek arī pienācīgi izmeklēti. Tas nozīmē arī to, ka finanšu iestādes tiek stingri sodītas, ja to sistēmas neatbilst standartiem," uzsvēra Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta ģenerāldirektors Mārtens Vervejs.
Savukārt FIOD direktors Makiels Vinks pauda viedokli, ka lielākais ieguvums Latvijai ir domāšanas maiņa par to, kas ir naudas atmazgāšana. "Lai turpinātu darbu pie regulējuma pilnveidošanas un it īpaši stiprinātu sadarbību, ir nepieciešama institūciju un sabiedrības gatavība. Tādas pieejas īstenošanai naudas atmazgāšanas novēršanā un apkarošanā, kas iesaista visas valdības struktūras, liels izaicinājums ir panākt uzticēšanos un pilnvērtīgi izmantot savstarpējās iespējas un kompetences," viņš teica.
Apmācībās kopumā piedalījās 747 dalībnieki no 14 dažādām institūcijām. Apmācību īstenošanu koordinēja Finanšu ministrija ar Valsts administrācijas skolas un Tiesu administrācijas organizatorisku atbalstu.
