Polijas laikraksts: Višegrādas grupa neatbalsta Grībauskaites virzīšanu Eiropadomes prezidenta amatam

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite

FOTO: AFP/SCANPIX

Višegrādas grupa neatbalsta Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites kandidatūru Eiropadomes prezidenta amatam, vēstīja Polijas laikraksts "Rzeczpospolita".

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija informējušas pašreizējo Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku, ka neatbalsta Grībauskaiti, kuras pilnvaru termiņš Lietuvas prezidenta amatā beigsies jūlijā.

"Viņu neviens nevirza. Turklāt Višegrādas grupa, kuras domas šajā jautājumā zondēja Tusks, ir noskaņota pret," laikrakstam sacījis kāds anonīms Rietumvalstu diplomāts.

Cita amatpersona, kas arī vēlējās palikt anonīma, paziņojusi, ka Grībauskaite ir individuāliste, neraisa kolēģos entuziasmu, tomēr viņu varētu izraudzīties kā reģiona kandidāti.

Višegrādas grupa oficiāli par savu kandidātu virza slovāku sociālistu Marošu Šefčoviču, kurš pašlaik ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks enerģētikas savienības jautājumos.

Eiropas Savienības valstu līderu sarunas par kandidātiem uz augstajiem bloka amatiem paredzētas 20.-21.jūnijā. Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai BNS pieļāva, ka galīgos lēmumus varētu atlikt līdz jūlijam.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs paudis viedokli, ka Polijas laikraksta apgalvotais par atbalsta Grībauskaitei trūkumu neatbilst patiesībai.

"Pirmkārt, neesmu par to dzirdējis. Otrkārt, uzskatu, ka tā nav patiesība," viņš teica žurnālistiem Viļņā.

Pati Grībauskaite maija vidū paziņoja, ka pašlaik neizskata iespējas ieņemt kādu augstu amatu Eiropas Savienības institūcijās. Viņa sacīja, ka vispirms vēlas pabeigt darbu Lietuvas prezidenta amatā un tad domāt par turpmāko.

Starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos jau labu laiku Grībauskaite tiek minēta kā iespējamā kandidāte uz Eiropadomes prezidenta amatu, kurā pašlaik ir bijušais Polijas premjerministrs Tusks. Portāls "EUObserver" maijā vēstīja, ka Grībauskaite tiek minēta arī kā iespējamā kandidāte uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu.

Diplomāti par Grībauskaites priekšrocību uzskata pieredzi darbā ES institūcijās - no 2004. līdz 2009.gadam viņa bija ES finanšu programmu un budžeta komisāre. Turklāt kā arguments par labu viņai varētu būt rotācijas princips, lai vīrieti nomainītu sieviete, bet kandidātu no lielas valsts - mazas valsts pārstāvis.

Grībauskaites izredzes gan mazina viņas asā retorika pret Krieviju, kas var nepatikt valstīm, kuras vēlas labākas attiecības ar Maskavu. Turklāt viņas iespējas sarežģī arī tas, ka viņa nav saistīta ar politiskajiem spēkiem, bet Lietuva un Polija pieder vienam reģionam - Centrāleiropai.

Uz augšu