Vai Austrālijas stingrā ieroču kontrole izturēs lobija spiedienu? (5)

Kā vēstīts, apšaudē, kas Dārvinā notika vairākās vietās, otrdien tika nogalināti četri cilvēki.

Apšaudi sarīkoja 45 gadus vecais vietējais iedzīvotājs Bens Hofmans, kurš nesen izlaists no cietuma. Viņš šā gada janvārī no ieslodzījuma atbrīvots priekšlaicīgi, un viņam tika piemērota elektroniskā uzraudzība. Attiecīgo aproci viņš valkājis arī apšaudes brīdī.

Hofmans pēc apšaudes aizturēts.

Dārvinas incidents ir smagākā publiskā apšaude Austrālijā kopš 1996.gada Portarturas slaktiņa, kurā tika nogalināti 35 cilvēki.

Pēc Portarturas apšaudes Austrālija pieņēma stingru ieroču aprites kontroles likumu, kas paredzēja arī automātisko un pusautomātisko ieroču aizliegumu.

Dārvinas apšaude arī bija nopietnākais ar šaujamieroču izmantošanu saistītais noziegums kopš pagājušā gada, kad kāds vīrietis Rietumaustrālijā nogalināja visu savu ģimeni un pēc tam izdarīja pašnāvību. Šajā incidentā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki.

Kā apstiprināja policija, Dārvinas apšaudē izmantots ierocis, kas aizliegts pēc Portarturas slaktiņa pieņemtajā likumā.

Policija uzskata, ka otrdienas uzbrukumā izmantotais ierocis nozagts pirms vairākiem gadiem, iespējams, ka pat jau 1997.gadā.

Policisti mēģina noskaidrot, kur un kad vīrietis ieguvis šo ieroci un kāda bijusi viņa motivācija.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju uzbrucējs esot meklējis konkrētu cilvēku.

Ziņas par notikušo apšaudi trešdien bija daudzu Austrālijas laikrakstu pirmajās lapās.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons nodēvēja notikušo par briesmīgu vardarbības izpausmi.

Austrālija jau gadiem ilgi tiek minēta kā uzskatāms piemērs tam, ka stingra šaujamieroču kontrole var būt ļoti efektīva.

Austrālija nereti tiek piesaukta kā piemērs, no kura vajadzētu mācīties ASV, kur šādas apšaudes nu jau ir uzskatāmas par ierastu parādību.

Pēc 1996.gada Portarturas slaktiņa, kad Martins Braiants ar pusautomātisko šauteni nošāva 35 cilvēkus, Austrālijas valdība ieviesa stingrus kontroles mehānismus, kas paredzēja militāra lietojuma ieroču aizliegumu, stingru licencēšanu, kā arī vairāk nekā miljona ieroču konfiscēšanu un iznīcināšanu.

Šaujamieroču kontroles likumi Austrālijā ir vieni no stingrākajiem pasaulē.

Kopš stingro noteikumu stāšanās spēkā Austrālija ir rīkojusi vairākas ieroču amnestijas kampaņas, kuru gaitā iedzīvotāji nodod savus ieročus, kas vēlāk tiek iznīcināti.

Desmitgadē pirms 1996.gada slaktiņa dažādās apšaudēs Austrālijā tika nogalināti vairāk nekā simts cilvēki.

Savukārt gados pēc ieroču aprites reformas risks Austrālijā mirt apšaudē samazinājās par vairāk nekā 50%. Tikmēr pašnāvības, izmantojot šaujamieročus, pēc Portarturas slaktiņa tika veiktas pat par gandrīz 80% mazāk.

Kā 2013.gadā paziņoja Austrālijas valdība – ir vispārzināms, ka 1996.gada reformas samazināja ne tikai apšaudēs nogalināto, bet arī pašnāvību skaitu.

Austrālijas kaimiņvalsts Jaunzēlande, reaģējot uz Kraistčērčas slaktiņu šā gada martā, sekoja Austrālijas piemēram un arī pastiprināja ieroču aprites noteikumus, aizliedzot automātiskos ieročus.

Šādu incidentu retums tikai apliecina, cik efektīvi ir Austrālijas likumi šajā jomā.

Salīdzinājumam, ASV šogad jau ir notikušas 11 masveida apšaudes, kas bijušas vismaz tikpat nāvējošas kā slaktiņš Dārvinā.

Neskatoties uz ieroču aprites kontroles nenoliedzamajiem pasākumiem, Austrālijā pēdējā laikā arvien biežāk izskan publiski aicinājumi šos stingros noteikumus mīkstināt.

Šos aicinājumus gan lielā mērā izsaka galēji labējās partijas un politiķi, kas sadarbojas arī ar ietekmīgu ASV Šaujamieroču asociāciju (NRA).

Stingro ieroču aprites likumu autori jau iepriekš brīdinājuši, ka NRA iedvesmoti ieroču aktīvisti centīsies panākt pakāpenisku šo likumu mīkstināšanu.

Kā norāda eksperti, arī ASV ieroču aprites likumdošana tika atvieglota pakāpeniskā un ilgā procesā.

Austrālijas ieroču lobijs noteikti ir mācījies no ASV pieredzes šajā jautājumā, un nav sagaidāms, ka tas tik vienkārši apstāsies.