Labradors vārdā Serēna viņu modina no rītiem, lai neaizguļas. Viņi abi – 36 gadus vecs vīrietis un suns kapučīno krāsā - ir nešķirami. Viņus var redzēt, gan mērķtiecīgi ejam pa ielu, gan rāmi pastaigājoties parkā. Serēna ir neredzīgā Alekseja Volkova – servisa suņu biedrības “Teodors” vadītāja – otrais suns. Pirmo, kā nojaušat, sauca par Teodoru.

Aleksejam ir pirmā invaliditātes grupa jau no 2008. gada. 2009. gadā viņš izgāja sociālo rehabilitāciju Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrā, kur apguva prasmes, lai dzīvotu patstāvīgi. Redzi Aleksejs sāka zaudēt 2005. gadā, kad guva acs traumu.

Pēc dažiem gadiem radās problēmas ar otru aci, un pasauli jaunais vīrietis vairs nespēja saredzēt.

Aleksejs atceras: “2012. gadā es uzrakstīju iesniegumu, lai pieteiktos un iegūtu suni-pavadoni. Sākumā šaubījos, vai tāds suns man ir vajadzīgs, jo es jau biju iemācījies patstāvīgi pārvietoties, lietojot balto spieķi. Apmēram pēc mēneša mums bija pārbaudes tests, kurā tika noteikts, kuram nodot suni Teodoru. Bija pieteikušies vairāki cilvēki. Pēc testēšanas pagāja apmēram mēnesis, un es neizturēju: piezvanīju Zaigai – mūsu suņu trenerei un prasīju “Kuram piešķirs suni? Vai zināms?” Zaiga man atbildēja: “Tev Aleksej, tev!”"

 Izrādījās, Teodors izvēlējās tieši mani. Tad es pirmo reizi uzzināju, ka tieši suns izvēlas sev draugu.

2012. gada Ziemassvētkos trenere Zaiga Aleksejam uzdāvināja suni-pavadoni. “Ierakstīju Google vārdu “Teodors” un uzzināju, ka tulkojumā no grieķu valodas tas nozīmē “Dieva dāvana”. Mēs kopā ar Teodoru 2013. gadā piedalījāmies televīzijas šovā, tāpēc cilvēki mūs sāka uz ielas atpazīt. Sabiedrība vairāk uzzināja, kas tas ir, suns-pavadonis. Tā bija mūsu pirmā reklāmas kampaņa. 2013. gadā mēs ar Teodoru piedalījāmies starptautiskās suņu-pavadoņu sacensībās Somijā, kur ieņēmām otro vietu.”

FOTO: personīgais arhīvs

Reiz kādā intervijā Aleksejs Teodoru nosauca par “cilvēku suņa kažokā”.

Viņš atceras: “Kad mēs ar Teodoru sākām pārvietoties apkārtnē, bija daudz jautājumu no dažu iestāžu pārstāvjiem. Gājām uz veikalu, teātri, operu, bet mums teica, ka nedrīkst iet iekšā ar suni. Braucām ar sabiedrisko transportu, teica, ka vajag uzpurni vai jāmaksā par suni.

Bet ir tāda lieta, ka pēc Latvijas likumdošanas suns-pavadonis var ieiet jebkurā sabiedriskā vietā un viņam nav jābūt uzpurnim, par viņu nevajag maksāt.

Šobrīd vēl ir daži gadījumi, kad negrib laist ar suni lielveikalā vai kinoteātrī.

FOTO: personīgais arhīvs

Rodas jautājums, kāpēc man ir vajadzīgs suns-pavadonis, ja es protu pārvietoties, izmantojot balto spieķi? Ar suņa palīdzību varu brīvi pārvietoties pa trotuāra vidu, nav jāmeklē orientieri ar spieķi, man nevajag apiet katru reklāmas stendu, katru pakāpienu pirms durvīm. Ja man blakus ir suns, es nevienam nejauši neiesitīšu ar spieķi, kad pārvietojos pa pilsētas ielām, kurās ir daudz cilvēku.

Bija gadījums, kad gāju pāri gājēju pārejai, spieķis aizķēra sievietei kājas un viņa nokrita.

Suns apstādinās pirms barjeras, ko ar spieķi nevar sataustīt. Man patīk, ka es ar suni varu iet uz darbu, varu iet uz mācību iestādēm. Ja nokrīt kāds priekšmets, suns to paceļ un iedod rokā. Suns sameklē brīvu vietu sabiedriskajā transportā. Viņš atrod kasi veikalā, autostacijā, dzelzceļa stacijā, kafejnīcā. Suns atrod sabiedriskā transporta pieturu un ieved pa durvīm. No Teodora nācās atvadīties 2016. gada 11. septembrī, jo viņam bija pienācis laiks doties kalpot citādā Dieva pasaulē. Milzīgs viņam PALDIES,” saka Aleksejs.

FOTO: personīgais arhīvs

Pēc Teodora nāves Aleksejs teica, ka viņam nekad, nemūžam nebūs cits suns, bet gāja laiks un sagadījās tā, ka suņu trenere Aleksejam palūdza pieskatīt suneni Serēnu, kamēr viņa pati ir Somijā. “Jau pirmajā naktī Serēna sāka rūpēties par mani, gluži kā mamma. Es gulēju vienā istabā, Serēna otrā.

Atlika man miegā pagrozīties, kā Serēna jau nāca pie manis. Pieskrēja un sāka laizīt seju, pārbaudīja, vai viss ir kārtībā.

Citās naktīs es grozījos jau klusāk, lai nemodinātu Serēnu.

Es izstāstīju Zaigai, kā mums ar Serēnu divas nedēļas gāja. Zaiga ar vīru Juhu - arī suņu-pavadoņu treneri - piedāvāja, lai Serēna kļūst par manu pavadoni. Lai gan pēc Teodora aiziešanas es nolēmu turpmāk pārvietoties tikai ar balto spieķi, no Serēnas atteikties nespēju.

Viņa mani no rītiem modina, ne tāpēc, ka gribētu iet pastaigā, bet lai es nenokavētu darbu. Pārliecinājusies, ka ceļos, viņa dodas vēl nosnausties. Mēs ar Serēnu labi sadzīvojam. Katru dienu ejam pastaigāties pie ezera, kur viņa var izskrieties un izpeldēties, kad ir karsti. Viņai patīk vārtīties zālē.

Bet pirmdien tā sanāca, ka Serēna izvārtījās pilsētas putekļos un no balta labradora pārvērtās melnā. Skolā, kurā mēs pēc tām ieradāmies, sekoja smieklu šalts.

Katru dienu mēs kopā pārvaram vairākus pazīstamus un nezināmus maršrutus, un tas ir izaicinājums mums abiem.

Šobrīd nenožēloju, kā piekritu būt par Serēnas labāko draugu un sadarbības partneri. Kopā ar Serēnu jūtos droši, mums kopā ir jautri. Cilvēka un suņa draudzībā ir kaut kas īpašs.”

"Citādais dievkalpojums" šogad "Teodora" sunīšiem

Vasarsvētkos kristīgā ticība svin to, ka Dieva Gars ir visā, kas ir. Nav nekā, kas nevarētu būt atvērts Dieva Garam, mīlestībai, cerībai, gaismai. Pats galvenais Dieva darbs šajā pasaulē ir panākt, lai katrs cilvēks varētu šeit justies mīlēts, pieņemts, saprasts, cienīts. Dieva lielais mērķis ir veidot šo pasauli par vietu, kur ikviens var pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Un to Dievs nevar bez mums un, izrādās, nevar arī bez suņiem. Kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka suns ir dzīvnieks, kurš var palīdzēt cilvēkiem ar redzes, kustību vai dzirdes traucējumiem, cilvēkiem ar epilepsiju vai diabētu, cilvēkiem, kuriem līdzās ir nepieciešams kāds uzticams un drošs pavadonis un asistents.

Šajos Vasarsvētkos mēs veltām Citādo dievkalpojumu servisa suņu biedrībai “Teodors”. “Teodors” nozīmē “Dieva dāvana”. Servisa suņi patiešām ir kā Dieva dāvanas saviem saimniekiem. Tie ir viņu acis, ausis un rokas un saaug kopā ar viņiem kā viena dvēsele,” saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Koncertā piedalīsies Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Alise Joste, Kārlis Kazāks, Ainārs Mielavs, Dināra Rudāne, Lutera draudzes kvartets, Lutera draudzes jauniešu ansamblis un Lutera draudzes jauktais koris. Pēc dievkalpojuma būs iespēja apskatīt servisa suņus un ar kādiem no tiem arī nofotografēties. Būs arī gardumi un suvenīri!

Ikviens mīļi gaidīts svētdien, 9. jūnijā, plkst. 11.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalna ielā 3. Līdzi var ņemt servisa suņus vai suņus-asistentus, pārējie suņi šoreiz paliek mājās.

Ja vēlies ziedot suņu biedrībai "Teodors", lūk biedrības bankas konts ziedojumiem:

banka: Swedbanka

nosaukums: Servisa suņu biedrība

(bez vārda: TEODORS)

reģistrācijas nr.: 40008208343

konta nr./IBAN: LV04HABA0551036537614

BIC/SWIFT: HABALV22