Eksperts Latvijai iesaka izveidot vienotu komandķēdi bruņota konflikta gadījumā
Papildināts

Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs piedalās apvienoto sauszemes un gaisa spēku starptautisko mācību "Sabre Strike 2011" atklāšanas ceremonijā, kurās piedalās vairāk nekā 1700 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un ASV.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Strādājot pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas uzlabošanas, Latvijai nepieciešams attīstīt izlūkošanas spējas un izveidot vienotu komandķēdi bruņota konflikta gadījumā, šodien Latvijas Kara muzejā seminārā "Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju" atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris Igors Rajevs.

Viņš savā prezentācijā minēja, ka nākotnes konflikti ir neizbēgami, taču nevaram zināt, kā tie norisināsies.

Karadarbības tendences liecina, ka nākotnē karu būs vieglāk sākt, jo, piemēram, vienkāršāk ir uz potenciālo konflikta vietu aizsūtīt bezpilota lidaparātus ar raķetēm. Tāpat nākotnes kari būs ātrāki, jo spējam ātrāk pieņemt lēmumus, prognozēja Rajevs.

Tāpat tendences liecinot, ka būs arvien grūtāk izsekot, kad un ar ko konflikts. "Arī jaunās ieroču sacīkstes būs grūtāk kontrolēt un konfliktos iesaistīsies plašāks spēlētāju loks, jo neviens nezina un mēs nevaram paredzēt kāda spēlētāju grupa parādīsies. Tāpat paplašināsies konflikta sfēras, kā arī tiks izmantoti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi," piebilda Rajevs.

Runājot par valsts aizsardzības koncepcijas uzlabojumiem, Rajevs uzskata, ka Latvijā nepieciešams attīstīt agrās brīdināšanas un izlūkošanas spējas, kā arī palielināt manevra vienību uguns jaudu. Tāpat, viņaprāt, nepieciešams izveidot vienotu komandķēdi bruņota konflikta gadījumā, lai karavīriem būtu lielāka rīcības brīvība, efektīvi reaģējot kaujas laukā.

Koncepciju arī nepieciešams uzlabot ar noteiktiem nosacījumiem par Latvijas teritorijā izvietoto sabiedroto spēku uzbrukuma gadījumā, norādīja bijušais Sauszemes spēku komandieris.

Ņemot vērā Latvijas demogrāfijas problēmas, Rajevs iesaka izmantot tādus tehnoloģiskos risinājumus, kuru uzdevumu izpilde prasa skaitliski mazāku personālu.

Rajevs arī savā prezentācijā vērsa uzmanību, ka Krievija pēdējos gados ir veikusi atbilstošus ieguldījumus jaunās ieroču sistēmās, piemēram, bezpilota kaujas sistēmās, elektroniskās karadarbības spējās un kaujas lāzeros. Latvijai ar šiem izaicinājumiem ir jārēķinās. Lai arī Krievija ir lielījusies ar dažādiem prezidenta Vladimira Putina "superieročiem", piemēram, raķetēm, patlaban nav jādomā, ka šie ieroči jau eksistē, taču, ja "mēs tam nepievērsīsim uzmanību, tad varam jau vēlāk būt ļoti nepatīkami pārsteigti," norādīja Rajevs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) savā uzrunā vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos piecos gados NBS attīstībā ir paveikts liels darbs un politiķi ir sapratuši, ka valsts aizsardzībai nepieciešams atbilstošs finansējums. "Esam spējuši izveidot kaujasspējīgu armiju, bet tas nenozīmē, ka nav vairs vajadzīgi papildinoši pasākumi. Latvijai ir jāturpina ieguldīt bruņojuma attīstībā, sabiedroto uzņemšanā un dalībai starptautiskajās misijās," uzsvēra ministrs.

Pabriks arī atgādināja par nepieciešamību turpināt visaptverošas valsts aizsardzības pasākumu ieviešanu. Visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē valsts aizsardzībā iesaistīt visu sabiedrību - valsts institūcijas, pašvaldības, iedzīvotājus, Nevalstiskās organizācijas. "Valstī plānotos pasākumus vajadzētu kaut mazliet skatīt caur drošības prizmu, piemēram, būvējot jaunus ceļus vai sagatavojot skolu programmas. Arī pašvaldību reforma būtu jāsaskaņo ar militāro bāzu izvietojumu, jo Zemessardze būs spēks, kurš sargās iedzīvotājus," uzsvēra ministrs.

Aizsardzības ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā sabiedrībā valdīja augsta sadarbība. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sabiedrībā parādījās zināms egoisms, jo "daudzi gatavi sēdēt uz dīvāna grauzt čipsus un kritizēt valdību".

Ņemot vērā, ka visaptveroša valsts aizsardzība ir "mūsu kopīgā lieta" ministrs pauda cerību, ka izdosies "neticīgos Tomus piecelt no dīvāna un atmodināt seno sadarbības līmeni."

Nacionālās drošības likums nosaka, ka Valsts aizsardzības koncepciju sagatavo Aizsardzības ministrija (AM). Patlaban AM ir sākusi jaunas Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi. Iepriekšējā pieņemta 2016.gadā, taču koncepcija reizi četros gados ir jāatjauno.

Kara muzejā šodien notikušais seminārs sāk plašāku diskusiju ciklu, kura mērķis ir jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrāde. To organizē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs sadarbībā ar AM. Lai izstrādātu pašreizējo Valsts aizsardzības koncepciju, vairākas šādas diskusijas tika rīkotas Latvijas reģionos.

Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, kuru izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Valsts aizsardzības koncepcija paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.

Uz augšu