Krievijas "troļļu fermas" - daļa no plašākas ģeopolitiskās stratēģijas

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Pagājušogad tika atmaskotas Krievijas "troļļu fermas" aktivitātes sociālajos tīklos, kas visdrīzāk notikušas ar Kremļa atbalstu. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra akadēmiskajā žurnālā "Defence Strategic Communications" publicētā pētījumā secināts - ir pamats uzskatīt, ka "troļļu" aktivitātes ir daļa no plašākas Krievijas ģeopolitiskās stratēģijas.

Jau 2014.gadā Pasaules Ekonomikas forums kā vienu no desmit lielākajiem draudiem sabiedrībai identificēja dezinformācijas izplatīšanos internetā. Divus gadus vēlāk šis temats aktualizējās "Brexit" referenduma un ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, kā arī saistībā ar politiskās vardarbības uzliesmojumiem Brazīlijā, Mjanmā un Indijā, raksta pētījuma "Measuring the Effect of Russian Internet Research Agency Information Operations in Online Conversations" autori Džons Gallahers un Marks Hērdinks.

Sanktpēterburgas troļļu ferma "Interneta pētījuma aģentūra" (IRA), ko uzskata par saistītu ar Krievijas valdību un "Putina pavāru" Jevgeņiju Prigožinu, jau vismaz kopš 2012.gada izvērš dezinformācijas operācijas pret Rietumvalstu pilsoņiem. Laika gaitā kampaņu skaits un mērogs ir ievērojami palielinājies, bet tikai 2018.gadā tika publiskoti IRA sociālo tīklu ieraksti.

Ēka Sanktpēterburgā, ko uzskata par jauno "troļļu fermas" atrašanās vietu

FOTO: MSTYSLAV CHERNOV/TT NYHETSBYRÅN

Kremļa aģentūra IRA īstenojusi ilglaicīgu informācijas kampaņu, izmantojot dezinformāciju, viltus aktīvistu profilus sociālajos tīklos, apmaksātas reklāmas un automatizētus skriptus, kas cenšas apmānīt sociālo tīklu algoritmus un izplatīt maldinošos ziņojumus pēc iespējas lielākai auditorijai. Pētījumā analizēti vairāk nekā 9,5 miljoni IRA tvītu, kā arī 2300 tēmas un 30 000 komentāri forumā "Reddit".

"Lai arī izskatās, ka šīs aktivitātes tika koncentrētas uz 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām, domājams, ka plašākā mērogā to nodoms ir polarizēt diskusijas tiešsaistē un veicināt sabiedrības šķelšanos sociālajos un politiskajos jautājumos," secina pētījuma autori. IRA mēģināja interneta lietotāju grupas mākslīgi sašķelt ar rasi, etnisko piederību, sociālajiem un politiskajiem uzskatiem saistītos tematos.

Sociālie tīkli ir ražīga augsne polarizācijai - arvien vairāk cilvēku tos izmanto kā galveno ziņu avotu, kā arī tur lietotāji biežāk nekā reālajā dzīvē sadalās ideoloģiskajās grupās, pastiprinot vienam otra uzskatus. Pētnieki identificējuši sakarību: ja ziņojums sakrīt ar lietotāja politiskajiem uzskatiem, tas drīzāk pieņems un izplatīs nepatiesu informāciju.

Cilvēki biežāk notic nepatiesai informācijai, ja tā raisa dusmas un sakrīt ar viņu pastāvošo viedokli vai aizspriedumiem.

Sociālo tīklu lietotāji drīzāk dalīsies ar saturu, kas ir ļoti strīdīgs vai arī izraisa morālu sašutumu. Nepatiesu informāciju iespējams pasniegt daudz sakāpinātākā manierē nekā patiesību, tāpēc tā sociālajos tīklos bieži vien izplatās straujāk.

Gallahers un Hērdinks īpašu uzmanību pievērš tā dēvētajiem echo chambers jeb informatīvās telpas "burbuļiem", kur oponentu neesamības dēļ dezinformācija mēdz izplatīties ļoti strauji un plaši. Lai arī nesenākie pētījumi liecina, ka informatīvie "burbuļi" veidojas retāk nekā sākumā tika domāts, tie tomēr pastiprina sabiedrības polarizāciju.

Pētījuma autori atklāja, ka platformā "Twitter" IRA aktivitātes saistībā ar melnādaino tiesību kustību "Black Lives Matter" noveda pie pīķiem īstu lietotāju sarunās par šo tematu. Vislielākais iespaids bija apjomīgākajām IRA kampaņām, jo palielinājās iespēja, ka kāds ziņojums kļūs "virāls" un tiks izplatīts lielākam interneta lietotāju skaitam. Polarizācija tika konstatēta šajā jautājumā pretējus viedokļus pārstāvošajās grupās.

Forumā "Reddit" tēmas, kurās piedalījās troļļi, bija rupjākas, agresīvākas un lielākā mērā sakacināja reālos lietotājus. Pētījuma rezultāti liecina, ka "troļļiem" izdevās interneta lietotājus pamudināt uz naidīgāku komunikāciju ar oponentiem.

Pētījuma autori norāda, ka IRA aktivitātes palielina dažādu sabiedrības grupu atsvešināšanos vienai no otras, kā arī veicina ideoloģisko un emocionālo polarizāciju. Tas savukārt ļauj vēl efektīvāk izplatīt dezinformāciju, jo, norobežojoties no pretējiem viedokļiem, cilvēki labprātāk pieņem nepatiesu, bet viņu uzskatiem atbilstošu informāciju. 

Šāda veida grupēšanās arī veicina to, ka interneta lietotāji uzņem vienpusīgāku informāciju.

"Rietumu sabiedrības, kuras vairāk koncentrējas uz iekšējām nesaskaņām starp polarizētām vietējām kopienām, visdrīzāk mazāk koncentrēsies uz starptautiskām problēmām. Tas norāda, ka šīs aktivitātes varētu būt daļa no [Krievijas] plašākas ģeopolitiskās stratēģijas," norāda Gallahers un Hērdinks.

Gallahers ir Oksfordas Universitātes kiberdrošības doktorants, kurš darbojas Oksfordas Interneta institūtā. Savukārt Hērdinks ir Amsterdamas Universitātē sociālās psiholoģijas docents Amsterdamas Universitātē, kur ieguva doktora grādu, kā arī vieslektors Oksfordas Universitātē.

Gallahera un Hērdinka pētījums publicēts "Defence Strategic Communications" 2019.gada pavasara numurā.

Uz augšu