Analītiķi kritizē Igaunijas bezdarbnieka pabalstu sistēmu

Tallina

FOTO: Reuters/ScanPix

Pašreizējā Igaunijas bezdarba pabalstu sistēma ir pārāk stingra un neņem vērā izmaiņas darba tirgū, secināts politikas studiju centra "Praxis" veiktā pētījumā, ko pasūtīja Igaunijas Sociālo lietu ministrija.

Analīzē secināts, ka, piemēram, cilvēks, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, nedrīkst strādāt pagaidu darbu, lai gan tas palīdz uzturēt saikni ar darba tirgu. "Praxis" norādīja, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem ir jādod iespēja strādāt pagaidu darbus, lai saglabātu ieradumu strādāt un saikni ar darba tirgu.

Centrs ierosināja, ka vienlaicīga bezdarbnieka pabalsta un algas saņemšana būtu jāatļauj vienu mēnesi visa bezdarba perioda laikā.

Balstoties uz Bezdarba apdrošināšanas fonda datiem, analītiķi secinājuši, ka tikai neliela daļa jauno bezdarbnieku ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu - pēc reģistrēšanās bezdarbnieku rindās tikai 33% cilvēku saņem bezdarba apdrošināšanas pabalstu un 26% - bezdarbnieka pabalstu.

Pret bezdarbu neapdrošinātu personu vidū ir pašnodarbinātie, notāri, advokāti un radošo profesiju pārstāvji, kas strādā ārštatā. Kā norāda "Praxis", bezdarbnieka pabalsta saņemšanai nevajadzētu būt saistītai ar personas darba attiecību formu.

Tāpat pētījumā pausts secinājums, ka pašreizējā pabalstu sistēma Igaunijā neļauj bezdarba periodu finansiāli nodrošināt un nenovērš slīgšanu nabadzībā.

Igaunijas Statistikas departamenta dati liecina, ka 52,3% bezdarbnieku dzīvo relatīvā nabadzībā, bet 20,9% - absolūtā nabadzībā. Bezdarbnieku nabadzības līmenis Igaunijā ir lielāks nekā šis rādītājs vidēji Eiropas Savienībā, teikts "Praxis" ziņojumā.

Tā kā pabalsti ir nelieli un tos saņemt tiesīgi ir tikai neliela daļa bezdarbnieku, daudzi cilvēki nereģistrējas kā bezdarbnieki un tādējādi viņiem ir liegta piekļuve darba tirgus pakalpojumiem, kuru mērķis ir palīdzēt atgriezties darba attiecībās. "Praxis" norādīja, ka bezdarbnieku pabalsta vājais segums varētu arī būt iemesls, kādēļ cilvēki priekšlaicīgi aiziet no darba tirgus.

Pašlaik bezdarbnieka pabalsts Igaunijā veido līdz 50% no personas iepriekšējā atalgojuma pirmajās simt bezdarba dienās un 40% no 101.dienas. "Praxis" iesaka palielināt pabalstu pirmajās 100 dienās līdz 60% no iepriekšējā atalgojuma.

Analītiķi arī rekomendē palielināt minimālo bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik tas ir sasaistīts ar minimālo algu, bet "Praxis" iesaka sasaistīt ar iztikas minimumu, kas, piemēram, 2018.gadā būtu bijis 267 eiro mēnesī. Šogad minimālais bezdarbnieka pabalsts Igaunijā nepārsniedz 175 eiro mēnesī.

Attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu eksperti iesaka situāciju saistīt ar darba tirgu, proti, labos ekonomikas apstākļos pabalstu maksāt īsāku laika periodu, bet sliktākos ekonomikas apstākļos šo periodu pagarināt.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija analīzi "Praxis" pasūtīja 2018.gadā. Analīzes mērķis ir palīdzēt sagatavoties bezdarba pabalstu sistēmas modernizācijai. Analītiķi novērtēja ekonomikas ciklu ietekmi uz bezdarbu un ar to saistīto izmaiņu nepieciešamību bezdarba pabalstu sistēmā.

Uz augšu