Šogad četros mēnešos tiesām nodotas 16 krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Lūka/LETA

Šogad četros mēnešos tiesām nodotas 16 krimināllietas 26 personu apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un ģenerālprokurors šodien parakstīja sadarbības memorandu, balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai. Vadlīniju saīsināto versiju Valsts policija plāno vēlāk publiskot plašākai sabiedrībai.

Šīs vadlīnijas kā vienu no Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju punktiem uzņēmās sagatavot VP.

VP priekšnieks Ints Ķuzis un pārējo minēto dienestu priekšnieki šodien žurnālistiem slavēja panākto sadarbību, jo tā ļaušot efektīvāk izmeklēt naudas atmazgāšanas lietas. Ķuzis vadlīnijas nodevēja par "kriminālistikas grāmatu".

Ģenerālprokurors gan uzsvēra, ka ar pirmstiesas izmeklēšanu nekas nebeidzas, jo svarīgi, lai arī tiesās būtu vienota izpratne par naudas atmazgāšanas apkarošanu. "Pamats ielikts stingrs, taču nedrīkstam apstāties pie tā, jo ir jādomā par tiesībsargājošo iestāžu vienotu mūža tālākizglītības sistēmu," piebilda Kalnmeiers.

Amatpersonas gan slavēja tiesībsargājošo iestāžu pēdējā laikā paveikto cīņā ar naudas atmazgātājiem. Kalnmeiers minēja, ka 2017.gadā reģistrēti 123 gadījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2018.gadā tādi bijuši 196. 2017.gadā tiesām prokuratūra nodevusi desmit krimināllietas, kurās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apsūdzētas 33 personas. 2018.gadā tiesām nodotas 23 krimināllietas 54 personu apsūdzībā. Šī gada pirmajos četros mēnešos tiesām nodotas 16 krimināllietas 26 personu apsūdzībā par naudas atmazgāšanu.

Znotiņa savukārt uzsvēra, ka šogad piecos mēnešos iesaldēti 93,5 miljoni eiro, bet pērn piecos mēnešos 27 miljoni eiro. Pērn kopumā iesaldēti 101,5 miljoni eiro. Znotiņa arī pauda ticību, ka nākotnē tiesībsargājošās iestādes varēs lepoties ar lielām lietām.

Raksturojot noziedzības tendences, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece norādīja, ka patlaban krimināllietās tiek vairāk iesaistīti profesionāļi un parādās tā saucamie "autonomie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi".

Papildinot Znotiņas teikto, VP priekšnieks minēja, ka naudas atmazgātāji pēta izmeklētāju aktivitātes un meklē jaunas idejas, kā neievērot likumu. "Mūža sacensība ir neizbēgama. Es domāju, ka nekad nebūsim (noziedzībai) lielu soli priekšā, bet svarīga ir tiesībsargājošo iestāžu proaktīva darbība, lai pēc iespējas mazāk šo noziegumu būtu," uzsvēra Ķuzis.

VID ģenerāldirektore norādīja, ka VID patlaban atrodas 20 kriminālprocesi un aizdomās turētā statuss noteikts 19 personām. VID šogad izņēmis 2,5 miljonus eiro un arestējis 1,67 miljonus eiro.

Straume norādīja, ka cīņa ar naudas atmazgātājiem jau nesusi augļus, jo, pateicoties likumsargu aktivitātēm, arī tā saucamās atskaitījumu jeb "otkatu" shēmas ir kļuvušas daudz sarežģītākas. "Lai koruptīvos līdzekļus padarītu par skaidru naudu, tiek izmantotas sarežģītākas shēmas. Nav vairs tik vienkārši kā pirms pieciem gadiem," uzsvēra Straume.

TVNET jau ziņoja, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda, ka valsts pārvalde strādā, lai visas "Moneyval" rekomendācijas tiktu ieviestas, kā arī tiek veiktas papildu darbības finanšu sektora sakārtošanā, lai tas dotu pienesumu tautsaimniecības attīstībai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu