Policijā vēlas palielināt izmeklētāju algas un atteikties no "neraksturīgajām funkcijām"

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

FOTO: Ieva Makare/LETA

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nākamnedēļ valdībā plāno prezentēt Valsts policijas darba organizācijas un struktūras izmaiņu plānu.

Par to, ka policijā būtu nepieciešamas darba organizācijas pārmaiņas, Ģirģens dažādās intervijās masu medijiem ir ieminējies vairākkārt, un tagad valdībā nonākusi Ķuža sagatavotā prezentācija "Valsts policijas darba organizācijas, struktūras izmaiņas un pilnveidošana atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem". Publiski pieejamā prezentācija sastāv no nepilniem desmit slaidiem un pašlaik vēl nesniedz detalizētu ieskatu pārmaiņās.

No prezentācijas noprotams, ka iecerēts likvidēt tukšās amata vietas. 2018.gada izskaņā policijā bijušas 7836 amata vietas, tostarp 6885 amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata vietas. No šīm amata vietām paredzēts likvidēt 632 jeb 9,2%, Valsts policijā paliekot 6253 amatpersonu amata vietām. "Esošais policistu skaits netiks samazināts!" uzsvērts prezentācijā.

Prezentācijā tiek runāts par "universālā policista" principu, kas gan reaģētu, gan izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju. Policisti nepieciešamo 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību apgūs Valsts policijas koledžā. Izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu.

Policijas vadība rosina veikt izmaiņas atlīdzības sistēmā un izmeklētāju mēnešalgu piesaistīt rajona prokurora mēnešalgai. Šādas izmaiņas no budžeta prasītu 7,9 miljonus eiro gadā.

Savukārt kā citas izmaiņas piedāvātas noteikt reaģējošā policijas transporta un policista ekipējuma standartu, atteikties no policijai neraksturīgām funkcijām - objektu apsardzes, konvoja, ielu slēgšanas, pavadīšanas pašvaldību un komersantu rīkotos pasākumos, ieviest darbinieku amata vietas, kas nodarbotos ar apsardzi, pārskatīt īslaicīgās aizturēšanas vietu skaitu, kā arī decentralizēt funkcijas reģionu un iecirkņu līmenī.

Prezentāciju valdības locekļiem plānots rādīt 11.jūnijā.

Ģirģens par izmaiņu nepieciešamību runā jau kādu laiku. Īsi pēc nonākšanas amatā viņš intervijā žurnālam "Ir" paziņoja, ka Latvijas iekšlietu nozare spēs būs elastīga un efektīva tikai tad, ja tā būs krietni mazāka, ātrāka un efektīva.

Pēc pāris nedēļām, februāra beigās, Ķuzis paziņoja, ka Valsts policijā ir gaidāmas strukturālas izmaiņas. Viņš stāstīja, ka pēdējās strukturālās izmaiņas policija piedzīvojusi 2009.gadā, tāpēc esot jāizvērtē, vai policijas funkcijas un darba organizācija atbilst reālajām prasībām.

Pēc Ķuža teiktā, izvērtēšanas gaitā jau apzinātas daudzas lietas, ko policija varētu darīt, nedarīt un varbūt arī deleģēt citiem.

Maija vidū arī Ģirģens atgādināja, ka ir sākts darbs pie Valsts policijas organizatoriskās struktūras izmaiņām. Šāds darbs iniciēts, lai meklētu iespējas efektivizēt policijas darbu.

Uz augšu