Honkongā ielās izgājis vairāk nekā miljons protestētāju
Papildināts

Protesti Hongkongā

FOTO: JEROME FAVRE / EPA

Honkongā, protestējot pret likumprojektu, kas atļautu aizdomās turētu personu izdošanu Pekinai, svētdien ielās izgājuši vairāk nekā miljons cilvēku, paziņojuši demonstrācijas rīkotāji.

Tas nozīmē, ka šī bijusi vērienīgākā protesta akcija kopš 1997.gada, kad agrākā Lielbritānijas kolonija tika iekļauta Ķīnas sastāvā ar plašām autonomijas tiesībām. Vēl plašāka demonstrācija Honkongā notikusi tikai 1989.gadā, kad, atbalstot protestētājus Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā, ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku.

Svētdien gājiens pa pilsētas ielām vasaras svelmē stiepās vairāku kilometru garumā un turpinājās sešas stundas.

"Šodien gājienā piedalās 1 030 000 cilvēku," demonstrācijas galapunktā pie Honkongas parlamenta ēkas paziņoja viens no rīkotājiem, dalībniekiem uzgavilējot un aplaudējot.

Policija, kā ierasts, gan minējusi krietni mazāku dalībnieku skaitu - 240 000, tomēr pat šādā gadījumā tā ir otrā lielākā demonstrācija kopš 1997.gada. 2003.gadā, kad ielās izgāja pusmiljons cilvēku, valdībai nācās iesaldēt ārkārtīgi nepopulāro nacionālās drošības likumu.

Tomēr nav skaidrs, vai demonstrācijas mērogi pamudinās piekāpties Honkongas līderi Keriju Lamu, kuras politiskā reputācija atkarīga no likumprojekta pieņemšanas.

Gājiena dalībnieku vēstījuma ignorēšana varētu izraisīt neapmierinātību vai pat nemierus kā 2014.gadā, kad demokrātijas aizstāvji Honkongā uz diviem mēnešiem bija ieņēmuši svarīgākos ielu krustojumus.

FOTO: Reuters/EPA/AP/Scanpix

Savukārt Lamas piekāpšanās protestētājiem varētu viņus iedrošināt un vienlaikus saniknot Pekinu.

Šis likumprojekts, ko valdība trešdien gatavojas nodot visa parlamenta vērtējumam, apejot komisijas, dotu tai tiesības izdot personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai.

Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību. Viņi pauž bažas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.

Honkongas valdība gan centusies mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.

FOTO: Reuters/EPA/AP/Scanpix

Pēdējo nedēļu laikā satraukumu par iecerēto likumprojektu pauduši gan Honkongas juristi, gan Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Eiropas valstu valdības.

Atbalsta akcijas Honkongas demonstrantu prasībām svētdien notiek arī vairākās citās valstīs.

Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.

Uz augšu