“Saskaņa” diskutēs, vai ārkārtas vēlēšanās ļaut kandidēt tagadējiem Rīgas domniekiem (3)

Bijušais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs, kurš jūlija sākumā Rīgas domnieka amatu atstās, lai sāktu pildīt Eiropas parlamenta deputāta pienākumus, partijas valdes sēdē dominējušo noskaņojumu raksturoja šādi: “Mūsu mērķis nav tikt līdz ārkārtas vēlēšanām, mūsu mērķis ir nodrošināt domes darbību. Ja tas nebūs iespējams kaut kādu ļoti šauru savtīgu interešu dēļ, tad ārkārtas vēlēšanas ir godīgākā šajā situācijā izvēle. Ja mums neizdosies panākt punktu numur viens.”

 “Saskaņas” Rīgas dome frakcija nupat piedzīvojusi nopietnu krīzi – četru deputātu izslēgšanu, līdz ar to arī vicemēra un domes komitejas vadītāja amatu zaudēšanu. Domes koalīcijai, kurā “Saskaņa” ilgus gadus strādā kopā ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, nu ir 28 vietas no 60.

Turklāt līdz galam nav skaidrs, vai savus domnieka pienākumus varēs pildīt bijušais Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes loceklis Maksims Tolstojs, kuram kriminālprocesā par izšķērdēšanu un dokumentu viltošanu kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties konkrētām personām. Vai starp tām ir arī frakcijas kolēģi, Tolstojs tieši neatbild:

”Aizlieguma nav nevienam. Es varu strādāt ar Ušakovu, ar Vladovu, ar visiem citiem deputātiem es varu strādāt.”

Lai gan “Saskaņas” Rīgas domnieki politiskās krīzes izraisīšanā vaino četrus šķeltniekus, kuri neesot pakļāvušies frakcijas disciplīnai, partijas valdes sēdē izskanēja arī rosinājums ārkārtas vēlēšanu gadījumā sarakstā neiekļaut nevienu no tagadējiem domes deputātiem. Pagaidām gan šī Urbanoviča ideja atbalstu neguva, tomēr viņš norāda, ka vērtējama ir visu Rātsnama “saskaņiešu” atbildība: “Visu laiku bija kopā, viss bija labi, un tagad izrādās, ka nē. Tie, kas apsūdz otrus, apsūdz sevi; kas lamā otru, lamā sevi. Tas tā ir. Nu, atgriežamies pie stāsta:

vai nu viņi var mest savus pārmetumus malā  – pozīcija, opozīcija – un vienoties par principiem, kā viņi nostrādā atlikušos nepilnus divus gadus, vai arī nu tad atkal tuvina sevis atlaišanu, pakārtojot savu darbību vai bezdarbību zem kāda no punktiem likumā, kas ļautu viņiem mest mieru šīm mocībām.

Urbanovičs gan domā, ka patiesībā šobrīd ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē nevēlas neviens: ne pozīcija, ne opozīcija.

Atklāti pret šādu scenāriju šobrīd iestājas jaunā mēra Daiņa Turlā frakcija “Gods kalpot Rīgai’, apstiprina tās vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko: “Jautājums par ārkārtas vēlēšanām dzirdams medijos, un pārsvarā to popularizē pamatā cilvēki, kas neplāno nedz piedalīties, nedz arī uzņemties atbildību par iespējamajiem zaudējumiem šajās vēlēšanās. Mēs uzskatām šobrīd, ka mums ir visas iespējas nostabilizēt situāciju domē tā, lai mēs izpildītu dotos solījumus saviem vēlētājiem: dotos 2017.gadā izpildīt līdz 2021.gadam.”

Pret ārkārtas vēlēšanām iebilst arī šonedēļ Neatkarīgo deputātu frakciju nodibinājušais bijušo “saskaņiešu” kvartets, jo tas apdraudēšot darbu pie Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta. Tomēr arī Turlā piedāvājums par frakciju padomi vai “varavīksnes modeli” viņus nepārliecinot, tāpēc četrinieks rosināja vienā sēdē atlaist gan mēru, gan abus vicemērus, un tad sākt sarunas no nulles, it kā Rīgas dome būtu nupat sanākusi. Atsaucība gan neesot liela, atzīst jaunās frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs: “Pagaidām visi pastāv uz savu. Kāds grib ārkārtas vēlēšanas, kāds viņas negrib, kāds grib atbrīvot [vicemēru Vadimu] Baraņņiku no amata, kāds grib atbrīvot Turlo no amata. Nu tas nav darbs! Vajag uzreiz ar vienu piegājienu un sākt jaunu dzīvi. Ja jauna dzīve nesanāk, nu tad jau ārkārtas vēlēšanas.”

Lai gan “Saskaņas” frakcijas vadība sākotnēji neskopojās ar asiem vārdiem par izslēgtajiem deputātiem, piesaucot reketu, šantāžu un nodevību, tagad frakcijas vadītāja Anna Vladova atzīst – lai gan sarunāties ar viņiem “Saskaņa” neplāno, sadarboties tomēr varēs: “Es uzskatu, ka ir iespēja sadarboties. Turlā variants par varavīksni – nu, mums jāspriež vēl par to un jārunā arī frakcijā par tādu iespēju. Bet par to, ka vajag restartēt komunikāciju starp frakciju priekšsēdētājiem – viennozīmīgi. Es uzskatu, ka tas ir iespējams, kāpēc ne.”

Krietni skeptiskāka ir Rīgas domes opozīcija, kas savu darbību koordinē, piemēram, vācot parakstus par neuzticības izteikšanu Turlajam. “Mēs šobrīd esam uz “Titānika”, kurš grimst. Lai to mainītu, mums ir jāuzloka piedurknes, jāiet motortelpā un jātaisa sūce ciet. Tas, ko piedāvā Turlais, ir vienoties par vijoļmūziku, kas skanēs uz borta, kuģim grimstot. Nu, tam nav nekāda nozīme, ko viņš tur piedāvā: kaut kādus jautājumus izskatīt tā vai tā,” saka “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Trīs frakcijas – bez “Vienotības” arī Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība – atklāti sludina to, ka jāpanāk ārkārtas vēlēšanas. Tikmēr “Latvijas attīstībai” uzskata, ka, ja izdosies gāzt Turlo, sākumā visiem 27 opozīcijas deputātiem vienoti jāizvirza mēra kandidāts un tad tā ievēlēšanai jāmēģina atrast balsis, piemēram, turpinot šķelt pozīciju, norāda LA frakcijas vadītājs Viesturs Zeps: “Dabiski, ka viņi ir jāšķeļ. Tas monolītais bloks pats lūst, bet mums ir jāpalīdz tam sadrupt ātrāk, sadrupt drumstalās. Ja tā cena ir par augstu citiem vai mums kopā un tamlīdzīgi – mēs te neesam vēl tā skaidri nopozicionējušies – nu tad, vienvārdsakot, ja nesanāk, tad nesanāk, respektējam visu viedokli. Bet nedrīkst nerunāt par to, nedrīkst vismaz nepadomāt par to.”

Turlais sola darīt visu, lai Rīgas dome strādātu – ja opozīcija viņa piedāvāto sadarbības variantu noraidīšot, viņa rezerves plāns esot nodrošināt līdz šim koalīcijai bijušās 32 balsis. Kā tieši viņš to iecerējis panākt, Turlais neatklāj. Iespēju pašam iniciēt ārkārtas vēlēšanas, piemēram, sasaucot pēc kārtas trīs domes sēdes bez kvoruma, Rīgas mērs noraida. Turlais arī atsakās prognozēt, vai spēs savā amatā nostrādāt visus divus gadus vai arī būs viens no īslaicīgākajiem Rīgas mēriem: “Pēc sava iekšējā satura esmu kristietis, līdz ar to pie zīlniekiem nestaigāju un nenodarbojos ar horoskopu lasīšanu. Tas jūsu jautājums ir vairāk tieši tajā jomā.”

Balsojums par neuzticību Dainim Turlajam gaidāms 20.jūnijā, bet vēl pirms tam Rīgas mērs varētu sasaukt sēdi, kurā mēģinās atcelt no vicemēra amata Vadimu Baraņņiku, atņemot viņam arī vairāku pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības. Taču pirmās liecības par tagadējo spēku samēru gaidāmas jau pirmdien, kad uz sēdi sanāks Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. To vada no “Saskaņas” izslēgtais Aleksejs Rosļikovs, kura atlaišanu no amata frakcijas līderi apsolīja jau izslēgšanas naktī.