Tiesa nekonstatē režisores Beinertes sadarbību ar Valsts drošības komiteju

Vija Beinerte

FOTO: Polina Viljuna/publicitātes

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa maija beigās nav konstatējusi režisores un rakstnieces Vijas Beinertes sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK).

Tiesā, neminot personas vārdu, apliecināja, ka 30.maijā konstatēts fakts, ka persona nav bijusi bijušās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas VDK darbinieks un informators.

Pagājušajā gadā portālā "la.lv" publicēts Beinertes viedoklis. Toreiz viņa rakstīja, ka 1987.gadā pēc Kinematogrāfistu savienības plēnuma, kur viņa uzstājusies ar visnotaļ asu runu, Kongresu nama foajē pie sievietes pienākuši divi vīri uzvalkos un stādījušies priekšā kā VDK pārstāvji.

Kad režisore atteikusies iet ar viņiem uz "stūra māju", viņi piedāvājuši satikties kādā dzīvoklī, taču arī tas režisorei nebija pieņemams. "Visu, kas sakāms, es varu uzklausīt tūlīt un tepat. Saruna esot garāka, foajē tam neesot piemērots. Teicu, ka tādā gadījumā varam runāt jebkurā publiskā vietā, kur apkārt ir cilvēki. Tad viens no viņiem piedāvāja aprunāties restorānā "Rīdzene"," rakstīja Beinerte.

Viņa norādīja, ka saruna sākta gari un aplinkus, taču vēstījuma jēga bijusi tāda, ka VDK darbinieks vēlējās, lai režisore pastāstot ko vairāk par Juri Podnieku, kas tobrīd pēc Lielbritānijas producentu uzaicinājuma jau bija sācis strādāt pie filmas par PSRS.

"Es nebiju gaidījusi šādu sarunas pavērsienu. Tajā brīdī es kļuvu nikna. Pateicu kategoriski: nē! Un arī to, ka mani šāds piedāvājums aizvaino. Ar to mūsu pirmā un pēdējā saruna beidzās. Pēc tam viņi netika ne zvanījuši, ne mēģinājuši vēlreiz satikt," norādīja Beinerte.

Jau ziņots, ka kopš VDK dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēma vairākus iesniegumus no personām, kuras vēlējušās pierādīt nesadarbošanos ar VDK. Vairākas lietas jau izskatītas tiesā un sadarbības fakts nav konstatēts.

Tā, piemēram, 8.aprīlī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nekonstatēja kinorežisora Ivara Selecka sadarbību ar VDK.

Pērn 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. No 1.maija publiski pieejami arī citi VDK dokumenti.

Vairumā tiesvedību, kurās ir tikusi vērtēta personu iespējamā sadarbība ar bijušo VDK, sadarbības fakts nav pierādīts, tostarp arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā pierādījuši, ka ar "čeku" neesot sadarbojušies, liecina Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) maijā publiskotie VDK dokumenti.

Pēc LNA rīcībā esošajiem dokumentiem un ziņām, laikā no 1994. līdz 2018.gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no šīm pārbaudes lietām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK.

Uz augšu