Arī senie romieši impērijas laikā bojāja gaisu un izraisīja klimata pārmaiņas

Ugunsgrēks Senajā Romā.

FOTO: Wikimedia Commons

Lai arī senajiem romiešiem izdevās pamatīgi ietekmēt zemes klimatu, mums tas sanāk krietni vien labāk. Tā ir pieaugoša problēma, ko vajag uztvert nopietni.

Runājot par mūsdienās notiekošo klimata krīzi, vēršanās nākotnē varētu šķist vērtīgākais solis. Daži zinātnieki saka, ka globāla klimata katastrofa - letāla karstuma periodi un sabrukušas ekosistēmas gaidāmas jau līdz 2050. gadam. Ja tā, tad nekavējoties būtu jāsāk rīkoties. Tiesa, neliels ieskats pagātnē nenāktu par skādi.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Climate of the Past”, senie romieši savulaik būtiski ietekmēja Eiropas klimatu. Lielos daudzumos dedzinot organiskas vielas un gatavojot teritorijas lauksaimniecībai, romieši atmosfēru piesārņoja ar sodrējiem un oglekli. Piesārņojuma rezultātā samazinājās vidējā gaisa temperatūra Eiropā.

Lai arī šis atklājums ir iespaidīgs, tomēr, salīdzinot ar klimata pārmaiņām mūsdienās, tas ir pilnīgas sēnalas. Citiem vārdiem, romieši, salīdzinot ar cilvēkiem 2019. gadā, klimata ziņā bija gatavie eņģeļi. Patiesībā temperatūras pazemināšanās tajā laikā jebkurā gadījumā bija nenozīmīga, jo klimats no 250. gada pirms mūsu ēras līdz 400. gadam mūsu ērā sāka ieiet sasilšanas fāzē.

Par spīti tam, šis pētījums ļoti labi ilustrē to, kā cilvēks 7000 gadu griezumā ir ietekmējis klimatu Eiropā un Āzijas dienvidaustrumos.

“Mēs pirmo reizi izpētījām, vai antropogēnais piesārņojums antīkajā laikā arī ietekmēja klimatu,” komentēja pētniece Anīna Gilgena.

Pētnieku komanda izmantoja datus par to, cik daudz zemes senie romieši izmantoja lauksaimniecībai, pilsētām un citām industriālām vajadzībām. Rezultātā viņiem izdevās aplēst gaisa piesārņojuma apmēru Romas Impērijas laikā.

Kopumā atklājās, ka Eiropas vidējā temperatūra pazeminājās par 0,3 grādiem pēc Fārenheita.

Uz augšu