Malajas arhipelāgā mītošie evolūcijas brīnumi: cilvēki-amfībijas

Badžo nirējs.

FOTO: AFP / Scanpix

Badžo ir Malajas arhipelāgā mītoši ļaudis, kuri lielāko daļu sava mūža pavada jūrā. Viņi dzīvo laivās vai būdās, kas uzceltas uz pāļiem seklumā. Turklāt šie ļaudis nemitīgi migrē no vienas vietas uz otru ar flotilēm, kas var transportēt veselus klanus. Viņu pārtika sastāv gandrīz tikai no jūras veltēm, lai to sagādātu, viņiem nākas 60% savas darba dienas pavadīt zem ūdens.

Nav nekāds pārsteigums, ka šo cilvēku niršanas un peldēšanas spējas ir apbrīnojamas. Viņi nereti spēj sasniegt pat 70 metru lielu dziļumu, kā arī zem ūdens bez skābekļa var pavadīt līdz pat piecām minūtēm, izmantojot vien atsvarus un paštaisītas peldbrilles.

Kopš Badžo ļaudis dzīvo šādos apstākļos (vēsturiskie pierādījumi liecina, ka tie ir vismaz 1000 gadi), zinātnieki ir bieži sprieduši, ka ir kāds īpašs gēns, kas ļauj tiem adaptēties tik savādam dzīvesveidam. Tagad, kā rakstīts zinātniskajā žurnālā “Cell” publicētā pētījumā, tāds gēns tiem tiešām atrasts.

Iegremdējot kāda seju aukstā ūdenī, liekot tam aizturēt elpu, izraisa tā saucamo niršanas reakciju, kad palēninās sirdsdarbība, lai mazinātu skābekļa patēriņu; asinis no virsējiem audiem pārvietojas uz orgāniem, kam skābeklis nepieciešams visvairāk, piemēram, smadzenēm, plaušām un sirdi; sākas liesas kontrakcijas (liesa ir orgāns, kas darbojas kā skābekli saturošo sarkano asinsķermenīšu krātuve, vajadzības gadījumā palaižot tos asinsritē).

Pētnieku uzdevums bija noskaidrot, vai visas minētās reakcijas Badžo ļaudīs izraisa ģenētika un anatomija. Lai to izdarītu, viņi devās uz Indonēziju, kur savervēja 59 Badžo ļaudis, kuri piekrita padalīties ar savas DNS paraugiem un ļāva pārbaudīt savu liesu.

Savukārt kā kontrolgrupu pētnieki savāca 34 blakus dzīvojošās cilts pārstāvjus, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un iztiku nepelna, augas dienas dzīvojoties pa ūdeņiem. Liesas analīzes parādīja, ka Badžo ļaudīm šis orgāns ir par 50% lielāks nekā to sauszemes kaimiņiem. Tomēr liesa bija vienādi liela gan tiem, kuri darbojās zem ūdens, gan tiem, kuri vairāk darbojās būdās vai laivās virs ūdens. Tas liecina, ka šo īpašību Badžo ļaudis pārmanto no paaudzes paaudzē.

Arī DNS analīzes to apliecināja. Zinātnieki kādā Badžo genoma daļā atrada mutācijas, kas regulē gēna aktivitāti, kurš ir iesaistīts asinsrites kontrolē. Vēl mutācijas bija gēnā, kas atbild par ogļskābās gāzes uzkrāšanos asinīs – fenomenu, kas ir raksturīgs dziļūdens nirējiem.

Saliekot visus rezultātus kopā, zinātnieki secināja, ka vajadzība nodrošināt sevi ar pārtiku, kas atrodas dzelmē, patiešām noveda līdz evolūcijai. Badžo ļaudis ir burtiski dzimuši, lai nirtu.

Uz augšu