Nē, 21.gadsimtā, Eiropas valstī tā nevar notikt! Tā dažreiz var teikt par gadījumiem, ko nākas risināt Juridiskās palīdzības administrācijai – iestādei, kas sniedz valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību katru gadu saņem vairāk nekā 2000 personas. Starp viņiem ir sirmgalvji, kurus iekausta mazbērni, cenšoties izdzīt no mājām; cilvēki, “kuru nav” - bez pases un dokumentiem; vecīši, kas dzīvo trūkumā un nespēj nopirkt zāles, kamēr viņu bērni pelna tūkstošus un par vecākiem neliekas ne zinis.

Nesen valsts nodrošināto juridisko palīdzību, pamatojoties uz nonākšanu īpašā situācijā, saņēma divi cilvēki, kas Latvijā gadu desmitus dzīvoja bez personu apliecinošiem dokumentiem - pie ārsta negāja, valsts iestādes neapmeklēja, nekur nereģistrējās.

Ar neesošas valsts pasi kabatā

Vienā situācijā juridiska palīdzība bija vajadzīga vecam vīram, kurš vientulīgi savu dzīvi vadīja mežā Latvijas pierobežā, par tādām formalitātēm kā pase un personas kods nelikdamies ne zinis. Otrā gadījumā veca sieviete varēja parādīt tikai LPSR pasi.

Lieta tāda, ka tad, kad Latvija ieguva neatkarību, sieviete nolēma nekur nepieteikties, bailēs no varas maiņas. Kad dzīvesbiedrs nomira un vientuļajai sievietei bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, izrādījās, ka “viņas nav”.

Abos gadījumus izdevās veiksmīgi atrisināt situāciju - identitāte un piederība Latvijas valstij tika pierādīta, un rezultātā personas saņēma personu apliecinošus dokumentus, iesāk Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte Ilona Bērzkalne.

Ja dāvinātājs pārdomā...

Katru gadu juridiskā palīdzība tiek sniegta gadījumos, kad, piemēram, mazbērni necienīgi izturas pret vecvecākiem, kuri savu īpašumu ar dāvinājuma līgumu uzdāvinājuši viņiem. Labi domātais dāvinājums cilvēku attiecībās var radīt pārpratumus un izrādīties klupšanas akmens. “Nevarētu teikt, ka tā ir tendence, bet šādi gadījumi ir katru gadu,” saka juriskonsulte. Tie ir smagi - ne vien juridiski, bet arī emocionāli, jo pazemotajam cilvēkam nav viegli saņemties un vērsties pēc palīdzības, lūdzot aizsardzību no tuvinieka – reizēm paša tuvākā cilvēka. Daudzi stāsti sākas tā: “Viņš bija brīnišķīgs cilvēks līdz brīdim, kad uzdāvināju viņam īpašumu.”

Ņirgāšanās, izsmiešana, pazemošana, fiziska vardarbība – tie ir tikai daži no vardarbības veidiem, kā “jaunais īpašnieks” cenšas atbrīvoties no cilvēka, kas ir vecs, nevarīgs, apnicis un viņam uzdāvinājis mantu.

Daudzi pensionāri šādus pazemojumus pacieš gadiem, pat nenojaušot, ka dāvinājumu var atcelt. Ja spēj pierādīt, ka apdāvinātais necienīgi izturējies pret dāvinātāju, tad tiesas ceļā dāvinājumu atsauc. Turklāt bez maksas, bez izmisīgas klaiņošanas pa tiesu gaiteņiem un advokāta meklēšanas. Ja persona atbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, tad juridisko palīdzību pilnībā nodrošina valsts. Tomēr nepietiek vienkārši ar cietušā apgalvojumu, sekas ir jāpierāda. Reizēm gadās, ka dāvinātājam “tikai šķiet, ka apdāvinātajam jādara tas un šis”, bet realitātē nav pamata atcelt dāvinājumu. Ir gadījumi, kad tiesa nekonstatē, ka apdāvinātais rīkojies necienīgi.

“Bieži vien cilvēki līdz galam neapzinās darījuma sekas – vēlas visu atgriezt kā bija, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Slēdzot jebkuru darījumu, tostarp, dāvinājuma līgumu, vajadzētu konsultēties ar zvērinātu notāru, kas var izskaidrot, kādas būs noslēgtā līguma sekas,” saka Ilona Bērzkalne.

FOTO: AFP / Scanpix / STEPHANE DE SAKUTIN

Sirmgalvji tiesājas ar bērniem

Juridiskās palīdzības administrācijā aizvien biežāk vēršas arī seniori ar lūgumu palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus no pieaugušajiem bērniem. Nespējot sevi uzturēt, vecumdienās cilvēks klauvē pie valsts durvīm, meklējot juridisko palīdzību.

“Jāņem vērā, ka uzturlīdzekļus no bērniem var piedzīt tikai tad, ja vecāks spēj pierādīt, ka savulaik pildījis vecāka pienākumus attiecībā pret bērnu,” saka Bērzkalne.

Reiz kāds vecs vīrs, kurš dzīvoja pansionātā, vērsās tiesā, lai piedzītu uzturlīdzekļus no pieaugušās atvases, tomēr izrādījās, ka savulaik viņš nebija maksājis alimentus, un līdz ar to prasība tika noraidīta.

“Tiesa vērtē vecāka ienākumus un vajadzības, kā arī bērna mantisko stāvokli un spēju uzturēt vecāku. Nepilngadīgo minimālais uzturlīdzekļu apmērs šobrīd ir noteikts (107,50 eiro līdz 7 gadu vecumam; 129 eiro no 7 līdz 18 gadu sasniegšanai), bet summu pilngadīgu personu uzturēšanai nosaka tiesa. Tiesa vērtē, kāds ir uzturlīdzekļu prasītāja veselības stāvoklis, pensijas apmēru.”

Ņemot vērā, ka (JPA) sadarbojas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, rīko informatīvus seminārus, publicē informāciju vietējos laikrakstos, cilvēki kļūst juridiski zinošāki un vairāk izmanto savas tiesības. Bērzkalne stāsta, ka bieži vien šiem cilvēkiem ir grūti izteikties, viņi nespēj formulēt savu problēmu, tomēr būtiskākais, ka, nonācis smagā situācijā, cilvēks saprot, ka nav viens – valsts viņu juridiski atbalsta. Daudzi cilvēki izmanto iespēju zvanīt uz Juridiskās palīdzības administrācijas bezmaksas tālruni 80001801, lai izstāstītu sasāpējušo jautājumu un uzzinātu, vai bez maksas var saņemt juridisko palīdzību.  “Dažreiz sākumā šķiet, ka nespēsim palīdzēt, bet, noklausoties personas stāstu līdz galam un iedziļinoties problēmā, saprotam, ka tomēr varēsim gan palīdzēt,” piemetina Bērzkalne.

Jāpiebilst, ka pašvaldību sociālajiem dienestiem ir pienākums skaidrot iedzīvotājiem strīdus gadījumos valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespējas un jāpalīdz veidlapu aizpildīšanā un nosūtīšanā.

FOTO: Sintija Zandersone / LETA

Ja vajag aizsardzību no varmākas, tev juristi palīdzēs!

Ja cilvēks cieš no vardarbības – fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas, JPA nevērtē cilvēka ienākumus un mantisko stāvokli – situācija tiek traktēta kā īpaša un viņam tiek nodrošināta juridiskā palīdzība gadījumā, ja personai jāvēršas tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību civilprocesuālajā kārtībā. JPA pārstāve saka, ka aizvien biežāk palīdzību meklē cilvēki, kas cieš no ekonomiskas vai psiholoģiskas vardarbības. Šajos gadījumos pierādījumi netiek prasīti, jo tādu visbiežāk vienkārši nav – personai ir jāaizpilda iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu veidlapa, un lieta sāk virzīties.

Savukārt, ja cilvēks ir cietis noziegumā, cietušā tuvinieks, negadījuma aculiecinieks, iesaistīts noziegumā vai nonācis smagā situācijā, viņš var zvanīt uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 un saņemt sertificēta psihologa bezmaksas konsultāciju. Šo pakalpojumu nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”.

“Tuvās attiecībās upurim ir grūti saprast, vai pret viņu izturas vardarbīgi vai ne. Tāpēc speciālisti iedrošina cilvēku spert pirmo soli. Upuris mēdz būt tik atkarīgs no varmākas, ka netic saviem spēkiem un iespējai nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus. Latvijas reģionos ir krīzes centri, kur strādā sociālie darbinieki un juristi." 

Nevienam cilvēkam, kas cietis no vardarbības ģimenē, nav bezpalīdzīgi jāpaliek uz ielas.

Kā sirmgalve ratiņkrēslā divu dienu laikā izlika no mājām dēlu

Dažkārt juridiskā palīdzība tiek sniegta arī personas dzīvesvietā, piemēram, personām, kurām ir kustību traucējumi, piemēram piešķirta invaliditāte, juridiskā palīdzība var tikt nodrošināta dzīvesvietā, ja persona to ir lūgusi savā iesniegumā. Bērzkalne atceras gadījumu, kad “pietika ar zvanu”.

Kāda kundze ar kustību traucējumiem, kas pārvietojās ratiņkrēslā, jau vairākas reizes bija zvanījusi policijai – dēls, kuram bija problēmas ar atkarību izraisošām vielām, viņai uzbruka. “Rīkojāmies operatīvi – pa telefonu nodiktējām, kas jāraksta. Tūlīt pēc tam kaimiņi iesniegumu nogādāja mums. Nākamajā dienā jau tika pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu.

Advokāte devās pie kundzes uz mājām, sastādīja procesuālos dokumentus, un tiesa noteica dēlam tuvošanās aizliegumu mātei.

Sekoja prasība par dēla izlikšanu no dzīvesvietas,” stāsta juriste, piemetinot, ka vērsties pret tuvinieku – tas nav viegls lēmums, it īpaši, ja cilvēks ir gados vecs.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Tas, par ko nerunā. Kad sieviete ir vardarbīga pret vīru

Runājot par vardarbību ģimenē, ir kāda tēma, par ko maz tiek runāts, proti, sievietes vardarbība pret vīrieti – emocionāla, ekonomiska, dažreiz, jā, arī fiziska. Ilona Bērzkalne saka, ka iestādes klientu vidū ir arī daži vīrieši, kuri ir lūguši aizsardzību pret dzīvesbiedrēm. Vīrs un sieva pēc daudzu gadu kopdzīves bija nolēmuši šķirt laulību. Abi saimniekoja kopīgi izveidotā zemnieku saimniecībā, kas bija reģistrēta uz sievas vārda.

“Sieviete bija izdomājusi, ka vīram nekas nepienākas, lai gan īpašums bija sagādāts laulības laikā. Sieviete ar represīvām metodēm centās “izdzīvot” bijušo vīru. Tomēr vīrietis spēja pierādīt, ka pret viņu tiek lietota vardarbība.”

Juriste skaidro, ka pret vecākiem cilvēkiem biežāk tiek vērsta fiziskā, pret jaunākiem ekonomiskā vardarbība.

Gadījumos, kad nekādi nevar sadzīvot kopīpašumā, tiesiska risinājuma iespējas tomēr ir. Īpašnieki var vērsties tiesā – ja māja ir liela, tiesa nosaka telpu lietošanas kārtību. Ja konflikts ir pārāk samilzis, atliek galējais variants - tiesa var lemt par kopīpašuma izbeigšanu, paredzot savstarpēju norēķinu un īpašuma sadales nosacījumus.

Valsts kompensācijas, ja izdarīts tīšs noziegums

JPA nodrošina valsts kompensāciju saņemšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. “Ja persona atzīta par cietušo krimināllietā un tīša nodarījuma rezultātā ieguvusi vidēji smagus vai smagus miesas bojājumus, vai arī cietusi dzimumnoziegumā, tai ir tiesības saņemt valsts kompensāciju no mūsu iestādes. Noteikta summa cilvēkam tiek ieskaitīta, neatkarīgi no tā, ir vai nav identificēts noziegumā vainīgais. Būtībā tā ir kompensācija, ko valsts samaksā gadījumā, ja sekas nav novērsis un kaitējumu kompensējis nozieguma izdarītājs, skaidro Bērzkalne.

Summas, ko valsts kompensē, ir sākot no 1075 eiro līdz 2150 eiro, ja cietušajam nodarīti vidēji vai smagi miesas bojājumi vai iestājusies personas nāve.

  • Tiesības saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ir maznodrošinātām un trūcīgām personām, personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, proti, dzīvo sociālās aprūpes centros, atrodas ieslodzījuma vietās, kā arī tām personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā kritiskā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (izceļoties ugunsgrēkam, stihiskai nelaimei, nepārvaramai varai vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ).
  • Valsts nāk talkā arī tad, ja persona cieš no vardarbības un viņai nepieciešama tūlītēja pagaidu aizsardzība pret vardarbību vai jārisina civiltiesiska rakstura strīds. Šajā gadījumā personas ienākumi netiek vērtēti – palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz personas iesniegumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu norādīto informāciju.
  • Jāpaskaidro, ka JPA pati nesniedz juridisko palīdzību, bet pieņem lēmumu par valsts apmaksātas juridiskas palīdzības piešķiršanu personai un norīko juridiskās palīdzības sniedzēju, kurš personai sniedz juridisko palīdzību.
  • Persona, kas saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no izdevumiem – nav jāmaksā juridiskās palīdzības sniedzējam par konsultācijām, tiesas procesuālo dokumentu sastādīšanu, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdēs, iepazīšanos ar civillietas materiāliem. Nav jāmaksā arī, piemēram, valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā.