Kosovā ar Klintona vizīti atzīmē NATO intervences 20.gadadienu (1)

TVNET/LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Ar svinīgām runām, jaunu statuju un bijušā ASV prezidenta Bila Klintona vizīti Kosova trešdien atzīmē 20 gadus kopš NATO intervences, kas izbeidza tās karu ar Serbiju un pavēra ceļu neatkarībai.

1999.gada 12.jūnijā - dienā, kad pēc trīs mēnešu ilgiem serbu spēku uzbrukumiem NATO iegāja Kosovā - Serbija praktiski zaudēja kontroli pār savu bijušo provinci.

Klintons Kosovā ir mīlēts politiķis, jo viņš uzstāja uz intervenci, kuras rezultātā Serbijas karavīri atkāpās no kaujas ar etniskajiem albāņu separātistiem. Konfliktā kopumā gāja bojā 13 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija Kosovas albāņi.

Prištinas centrā, kur ir Klintonam veltīta statuja un bulvāris, kas nosaukts viņa vārdā, bijušais ASV prezidents uzrunās sanākušos cilvēkus.

Pēc Klintona ierašanās otrdien Kosovas prezidents Hašims Tači viņam pasniedza medaļu, sakot, ka tā ir "atzinības zīme" par "brīvību, ko viņš mums atnesa". Klintons ar smaidu atbildēja, ka "vienmēr leposies" par savu ieguldījumu.

Tāpat trešdien plānots atklāt bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas bisti. Gaidāms, ka arī viņa pasākumā piedalīsies klātienē.

Lai gan 20.gadadienā Kosovas līderi sveic ar atbrīvošanu un daudzviet notiek svinības, ceļš uz valstiskumu Kosovai nav bijis viegls.

Serbija joprojām atsakās oficiāli atzīt bijušās provinces 2008.gadā pasludināto neatkarību, kavējot Kosovas centienus panākt valstiskuma atzīšanu visā pasaulē.

Lai gan Kosovu atbalsta ASV un lielākā daļa Rietumvalstu, Krievija un Ķīna iebilst pret tās valstiskuma atzīšanu, kas nozīmē, ka to nevar uzņemt Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Savukārt kaimiņvalstī joprojām valda niknums par NATO intervenci.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pirmdien nosodīja 1999.gada intervenci kā "19 visspēcīgāko valstu uzbrukumu mazai valstij, kas apņēmusies nosargāt brīvību.

"Tas radīja mums milzu zaudējumus, no kuriem mēs joprojām atkopjamies," viņš piebilda.

NATO triecieni pret Serbijas militārajiem mērķiem un infrastruktūru turpinājās 78 dienas. Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Human Rights Watch" dati liecina, ka triecienos gāja bojā ap 500 civiliedzīvotāju, tostarp serbi, albāņi un čigāni.

Pēdējo mēnešu laikā abu pušu attiecības ir pasliktinājušās. Vairākas diplomātiskās nesaskaņas ir apgrūtinājušas sarunas par vienošanos.

Pašreizējā ASV administrācija pirmdien aicināja Kosovu un Serbiju turpināt iesaldētās sarunas attiecību normalizēšanai. Sarunas kā vidutājs vada Eiropas Savienība.

"Lai pieminētu upurus, Kosovai un Serbijai ir jāapņemas veidot mierīga un plaukstoša nākotne visiem saviem pilsoņiem. Lai to izdarītu, ir jāatsakās no ekstrēmistu retorikas un vēstures pārrakstīšanas," lasāms Baltā nama paziņojumā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu